Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sibīrija.

Atrasts vārdos (1):

Sibīrija:1

Atrasts vārdu savienojumos (31):

Atrasts skaidrojumos (111):

akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē
Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām)
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos
Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
antrakss Liesas sērga jeb Sibīrijas mēris
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis
Malus baccata ogābele jeb Sibīrijas ogābele
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām)
Magadana pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.)
Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Salairas skrausts platoveida augstiene Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā, garums — \~300 km, lielākais augstums — 621 m, stāva ziemeļaustrumu nogāze
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
sibīrisks saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs
Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā
Atragene sibirica Sibīrijas atragēne
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
Atriplex sibirica Sibīrijas balodene
abies sibirica Sibīrijas baltegle
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis
Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu
Pinus sibirica Sibīrijas ciedrupriede
Elymus sibiricus Sibīrijas ciņuvārpata
Anthus gustavi Sibīrijas čipste
Draba sibirica Sibīrijas drojene
Picea obovata Sibīrijas egle
Geranium sibiricum Sibīrijas gandrene
sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji
sibernieks Sibīrijas iedzīvotājs
Nepeta sibirica Sibīrijas kaķumētra
Larix sibirica Sibīrijas lapegle
Heracleum sibiricum Sibīrijas latvānis
latvaņi Sibīrijas latvānis (_Heracleum sibiricum_)
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
Zoothera sibirica Sibīrijas māņplušķis
Ligularia sibirica Sibīrijas mēlziede
Mertensia sibirica Sibīrijas mertensija
Ficedula mugimaki Sibīrijas mušķērājs
Prunella montanella Sibīrijas peļkājīte
Ziemeļāzijas rase Sibīrijas rase
Lactuca sibirica Sibīrijas salāts
Iris sibirica Sibīrijas skalbe
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
Carpodacus roseus Sibīrijas svilpis
Trisetum sibiricum Sibīrijas zeltauzīte
Bombycilla japonica Sibīrijas zīdaste
Ziemeļsibīrija Sibīrijas ziemeļu daļa
Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte
sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica")
zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica")
pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai
Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju
lamuti Tungusu cilts Sibīrijas ziemeļaustrumu stūrī, Kolimas baseinā, sevišķi Ohotskas jūras piekrastē
Turksib Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš
Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
Taza upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi
uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība
Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sibīrija.