Paplašinātā meklēšana

Meklējam Men.

Atrasts vārdos (68):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (343):

egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera.
Glinvaina apdzīvota vieta Menas salā.
Ņūtauna apdzīvota vieta Menas salā.
Leksi apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā.
Ončena apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā.
Portiraina apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
Portsentmeri apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
Belasela apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
Kāsltauna apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
Belo apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
Kirkmaikla apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
Sentdžonsa apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā.
Salbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļaustrumu daļā.
Džarbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļrietumu daļā.
Endriesa apdzīvota vieta Menas salas ziemeļu daļā.
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā.
poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji.
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku.
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls.
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita.
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda.
YMCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Men's Christian Association").
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā.
Kāfa šaurums jūras šaurums Menas salas dienvidos, kas atdala Kāfofmenas salu.
Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa").
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata").
cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata").
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
cūku bezds lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūku mētra lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmēta Lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmētra Lauku mētra ("Mentha arvensis").
cūkmētras Lauku mētra ("Mentha arvensis").
mātra Lauku mētra ("Mentha arvensis").
smacene Lauku mētra ("Mentha arvensis").
lielais lirastis lielā liraste ("Menura novaehollandiae").
Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums.
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
lirastis Liraste ("Menura").
mazā liraste lirastu suga ("Menura alnberti").
lielā liraste lirastu suga ("Menura novaehollandiae").
Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton").
IMN Mena, teritorijas trīsburtu kods.
Menama Menamčaopraja, upe Indoķīnas pussalā.
IM Menas Sala, teritorijas divburtu kods.
IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
dorša Menca.
dorsis Menca.
doršs Menca.
durska Menca.
īliķis Menca.
mence Menca.
mencis Menca.
mencs Menca.
mendza Menca.
gadidae Mencu dzimta.
gadus Mencu dzimtas ģints.
lota Mencu dzimtas ģints.
melanogrammus Mencu dzimtas ģints.
merlangius Mencu dzimtas ģints.
pollachius Mencu dzimtas ģints.
merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā.
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis.
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
gadiformes Mencveidīgo kārta.
encheliopus Mencveidīgo kārtas ģints.
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā.
Mendeļa Mendeļa likumi - mendelisms.
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.).
manažers Menedžeris.
menadžers Menedžeris.
menažers Menedžeris.
menedžers Menedžeris.
menežers Menedžeris.
menidžeris Menedžeris.
menegazzia Menegacija.
caurumainā menegacija menegaciju suga ("Menegazzia terebrata").
Menemene Menemeni, pilsēta Grieķijā.
meniņš Meniķis - slūžu dambis.
miniķis Meniķis, slūžu aizvērtnis.
mediķis Meniķis.
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums.
encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts).
meningokokēmija Meningokoki asinīs.
meningomielorāfija Meningomyeloceles reparatlva operācija.
skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga.
menoidium Menoīdijas.
Menoidium falcatum menoīdiju sugas "Menoidium mediocanellatum" nosaukuma sinonīms.
mēnorraģija Menorāģija.
menoreja Menstruācija ar pārmērīgi stipru asiņošanu.
mēnesene Menstruācija.
mēnešreize Menstruācija.
mēnešstarpa Menstruācija.
išomēnija Menstruācijas aizkavēšanās vai izpalikšana.
menolipse Menstruācijas aizture vai trūkums.
menostāze Menstruācijas trūkums.
mēnešdienas Menstruācijas.
menostāze Menstruāciju izbeigšanās.
haimagoga Menstruāciju pastiprinātāji zāļu līdzekļi.
dismenoreja Menstruāciju traucējumi.
menoūrija Menstruālā asiņošana caur urīnpūšļa fistulu.
amenoreja Menstruālā cikla trūkums.
kseromēnija Menstrualo asiņu nepietiekama izdalīšanās vai trūkums; "sausās mēnešreizes".
hematometra Menstruālo asiņu uzkrāšanās dzemdes dobumā.
kriptomenoreja Menstrualo atdalījumu aizture, kuras cēlonis ir iedzimts vai iegūts maksts sašaurinājums.
plurimenoreja Menstruālo periodu saīsināšanās.
algomenoreja Mensturācija ar sāpēm.
bromomenoreja Mensturācijas ar smirdīgiem izdalījumiem.
Mansura Mensūra, pilsēta Ēģiptē.
minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti.
paukants Mensūras (1) cīnītājs.
paukkomāns Mensūru kārtības noteikumi.
psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai).
menta Mente (1).
maistuļa Mente, lāpstiņa maisīšanai.
laipsta Mente.
maisāmais Mente.
maisīkla Mente.
maišķiņš Mente.
maišķis Mente.
meltne Mente.
menčka Mente.
menkne Mente.
mentene Mente.
mentne Mente.
mentra Mente.
tepeklis Mentīte ratu smērēšanai.
minuetto Menuets.
Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums.
Tolmiea menziesii Menzesa tolmeja.
Cibotium menziesii Menziesa cibotija.
īvlapu duglāzija Menzisa duglāzija.
Pseudotsuga menziesii Menzīsa duglāzija.
Pseudotsuga douglasii Menzīsa duglāzijas "Pseudotsuga menziesii" nosaukuma sinonīms.
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām.
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu.
Nemophila menziesii Menzīsa nemofila.
Penstemon menziesii Menzīsa penstemone.
cūkmentrs Mētras ("Mentha").
cūkmētra Mētras ("Mentha").
cūkmētras Mētras ("Mentha").
krūzmētra Mētras ("Mentha").
mātara Mētras ("Mentha").
mātaras Mētras ("Mentha").
mātra Mētras ("Mentha").
menters Mētras ("Mentha").
mentra Mētras ("Mentha").
mētara Mētras ("Mentha").
mētars Mētras ("Mentha").
mētera Mētras ("Mentha").
mēteres Mētras ("Mentha").
piparmētras Mētras ("Mentha").
ūdeņu mētra mētru suga ("Mentha aquatica").
tīruma mētra mētru suga ("Mentha arvensis").
krūzu mētra mētru suga ("Mentha crispa").
čurene Mētru suga ("Mentha crispata").
garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris").
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
palejas mētra mētru suga ("Mentha pulegium").
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga.
mieturu mētra mētru suga ("Mentha verticillata").
bastardmētra Mieturu mētra ("Mentha verticillata").
Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija.
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas.
Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health").
WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health").
heautontīmorūmenos Pašmocītājs; kādas Menandra komēdijas nosaukums.
Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas.
Mendosa Pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanrafaela Pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
Mendota Pilsēta ASV ("Mendota"), Kalifornijas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Mentora Pilsēta ASV ("Mentor"), Ohaio štatā, 46900 iedzīvotāju (2014. g.).
Menene Pilsēta Beļģijā (fr. "Menin", nl., vācu "Menen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma.
Padana Pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Rietumsumatras provinces administratīvais centrs, osta Mentavaju šauruma krastā, 833600 iedzīvotāju (2010. g.).
Mendičīno Pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Menfi Pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mentana Pilsēta Itālijā ("Mentana"), Lacio reģiona Romas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Menzeļinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Daglasa Pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.).
Pīla pilsēta Menas salas rietumu piekrastē, 12900 iedzīvotāju (2001. g.).
Mengeša Pilsēta Slovēnijā ("Mengeš"), Centrālslovēnijas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mendrīzio Pilsēta Šveicē ("Mendrisio"), Tičīno kantonā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Menzelburgība Pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Menderesa Pilsēta Turcijā ("Menderes"), Izmiras ilā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
Menemena Pilsēta Turcijā ("Menemen"), Izmiras ilā, 126000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mengena Pilsēta Turcijā ("Mengen"), Bolu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nazilli Pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Nazilli"), Ajdinas ilā, Menderesas upes ielejā, 111300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mendene Pilsēta Vācijā ("Menden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.).
Mendiga Pilsēta Vācijā ("Mendig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mengene Pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
dārzmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
fefermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
mentra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pefermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermenes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermentes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
piparmence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
piparments Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
piparmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pipermences Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pipermētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pipermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
saltmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
upesmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
upmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga.
pepermencis Piparmētra ("Mentha piperita").
DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_).
puplakši Puplaksis ("Menyanthes").
trejlapu puplaksis puplakšu suga ("Menyanthes trifoliata").
lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā.
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas.
eka-ekamangāns Rēnijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 75. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala.
Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
Dānijas arhipelāgs salu grupa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru — Zēlande, Fīna, Lollanna, Langelanna, Falstera, Mena, Alsa.
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
vistu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Menopon gallinae").
paleja Sūrenes ("Mentha pulegium").
puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena.
Bangkoka Taizemes galvaspilsēta (กรุงเทพมหานคร‎, Krung Thep; angļu val. "Bangkok"), osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa.
mentavaji Tauta, dzīvo Mentavaju salās, uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipras pirmatnējās kopienas paliekas, animistiski ticējumi.
ekamangāns Tehnēcijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 43. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
greimene Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
kuplaški Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupēji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pūplaks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplakšķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplaksti Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplaškes Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulaji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulākša Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulakšas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulašks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulekšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulēšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupurlakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupurlašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupurlaukši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trejlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trijlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trijlapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trilapi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trīslapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trīslapis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trīslapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
upesmētra Ūdens mētra ("Mentha aquatica").
ūdensmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica"), tautas medicīnā lapas lieto pret zarnu gāzēm.
kaķumētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
strumpmētaras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
ūdeņmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
ūdensmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upesmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upsmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
upsmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
valkmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica").
Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka.
Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
Dū upe Menas salā, Glesas labā krasta pieteka.
Glesa upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā dienvidos no Daglasas.
Niba upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā pie Pīlas.
Salbi upe Menas salā, ietek Īrijas jūras Remzi līcī.
Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā.
eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti.
Moholdheds zemesrags Menas salas rietumos.
Eiras rags zemesrags Menas salas ziemeļos, šīs salas tālākais ziemeļu izvirzījums.
Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini.
Galds zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Mensa", saīsinājums "Phe"), tajā iesniedzas daļa no Lielā Magelāna Mākoņa; spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav novērojams.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Men.