Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lep.

Atrasts vārdos (14):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (188):

balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
rhodopxillus Aploceņu "Lepista" nosaukuma sinonīms.
dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva").
zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana").
apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa").
smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum").
raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola").
kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda").
divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata").
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa").
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis.
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus").
šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
platypsyllidae Blusvaboļu dzimtas "Leptinidae" nosaukuma sinonīms.
komatveida bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Lepidosaphes ulmi").
parastā bumbiervācelīte bumbiervācelīšu suga ("Leptobryum pyriforme").
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura").
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum").
Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā.
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis").
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
ziepene Krese ("Lepidium sativum").
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
miroņpuķe Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
miroņzāle Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
māļi Labības kodes ("Lepindoptera").
leptodora Lapkājvēžu kārtas kladoceru apakškārtas dzimta ("Leptodoridae"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
lepauši Lepausis.
zvīņkoki Lepidodendri.
lepidodendrales Lepidodendru rinda.
šņīpstere Lepna sievieta, kas staigā degunu raukdama par visu.
spraune Lepna, augstprātīga meitene.
uzlept Lepnam kļūt.
atvilnīt Lepni atnākt.
izvilnīt Lepni iziet, izskriet.
lepot Lepni izturēties.
štorēt Lepni staigāt.
dīdelēties Lepni šurp un turp jādelēt.
lieliskai Lepni, arī iedomīgi.
novilnīt Lepni, augstprātīgi iet.
uznesties Lepni, iznesīgi izturēties.
cilli Lepni, stalti.
cārot Lepni, svarīgi soļot.
lielai Lepni; arī iedomīgi.
fieramente Lepni; bargi, mežonīgi.
fiero Lepni; bargi, mežonīgi.
lepņi Lepni.
graža Lepnība, augstprātība, uzpūtība.
graznībe Lepnība, augstprātība.
greznība Lepnība, augstprātība.
štande Lepnība, iznesība.
staltība Lepnība, lepnums.
brašmanība Lepnība, lielība.
štāts Lepnība, uzpūtība.
vīzība Lepnība.
lepnīgs Lepns (1).
lepnīgs Lepns (2).
lepnīgs Lepns (3).
ēbelis Lepns zirgs (lietots nicinošā nozīmē).
denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas.
cīlīgs Lepns, augstprātīgs.
dents Lepns, augstprātīgs.
sprengsts Lepns, augstprātīgs.
stalts Lepns, bagātīgs.
griezns Lepns, grezns.
krīža Lepns, iedomīgs cilvēks.
gailestīgs Lepns, iedomīgs.
kuražns Lepns, iedomīgs.
anštendīgs Lepns, iznesīgs.
štandīgs Lepns, iznesīgs.
uzcirtīgs Lepns, labi ģērbts, pucīgs.
štāts Lepns, stalts, iedomīgs.
staltdegunis Lepns, uzpūtīgs.
stalgs Lepns, vīzīgs.
dižs Lepns.
sprēgans Lepns.
graza Lepnums, greznība.
lepocinclis Lepocinklas.
dēvāt Lepoties, lepni piedāvāt.
pilnēt Lepoties, lielīties, greznoties.
paradēt Lepoties, lielīties, staltoties, citiem izrādīties.
brašīties Lepoties, lielīties.
brašoties Lepoties, lielīties.
godāties Lepoties; arī greznoties.
grašoties Lepoties.
lielāties Lepoties.
staltoties Lepoties.
švānīties Lepoties.
spitālība Lepra.
leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā.
leprelkoze Leproza čūlošana.
spitālnīca Leprozorijs.
leptodoridae Leptodoru dzimta.
zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama.
ķērpjveida leptogija leptogiju suga ("Leptogium lichenoides"), kas aug uz apsūnojušiem kaļķakmeņiem un koku stumbru pamatnes.
piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
leptomitaceae Leptomītu dzimta.
leptomitus Leptomītu dzimtas ģints.
leptomitales Leptomītu rinda.
leptons Leptoni.
Coniothyrium vagabundum leptosfērijas "Leptosphaeria vagabunda" anamorfa.
leptosphaeria Leptosfērijas.
citrusu leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum citratum").
slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
leptostromataceae Leptostromu dzimta.
brunchorstia Leptostromu dzimtas ģints.
cheilaria Leptostromu dzimtas ģints.
leptostroma Leptostromu dzimtas ģints.
leptostromella Leptostromu dzimtas ģints.
leptothyrium Leptostromu dzimtas ģints.
melasmia Leptostromu dzimtas ģints.
leptonēma Leptotēna.
leptothrix Leptotriksi.
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi.
leptosperma Miršu dzimtas ģints ("Leptospermum").
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
labības muša pamušu dzimtas suga ("Leptohylemyia coarctata").
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
Lepoglava Pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
Leporāno Pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums.
lepšenieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Lepšas" iedzīvotāji.
smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba").
kastaņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota castanea").
vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria").
sekstainā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota cristata").
sermuļu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota erminea").
kaķu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota felina").
Granges saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota grangei").
dzeltenkāta saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota magnispora").
pļavas saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota oreadiformis").
sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata").
Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
leptospira Spirohetu dzimtas "Leptospiraceae" ģints.
grippotyphosa Spirohetu sugas "Leptospira interrogans" serogrupa.
joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum").
zvīņlape Šīs dzimtas ģints ("Lepidozia"), \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama bieži.
leptomīti Šīs rindas dzimta ("Leptomitaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu.
Toče Upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lagomadžores ezerā.
Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), Kolorado vabole.
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
tauriņi viena no kukaiņu kārtām (_Lepidoptere_).
vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas.
baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
pelēkais zaķis zaķu suga ("Lepus europaenus").
Ibērijas zaķis zaķu suga ("Lepus granatensis"), plaši izplatīta Spānijā.
bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
kalnu zīlīšķauķis zīlīšķauķu suga ("Leptopoecile sophiae").
sudrabainā zvīņene zvīņeņu suga ("Lepisma saccharina").
ložņu zvīņlape zvīņlapju suga ("Lepidozia reptans").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lep.