Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ki.

Atrasts vārdos (398):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1217):

Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm
Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā
Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos
Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā
Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos
Nabala apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā
Kīhei apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingslenda apdzīvota vieta ASV ("Kingsland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kingstona apdzīvota vieta ASV ("Kingston"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
Linakila apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salā Rīgas līcī
Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā
Kilkalena apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistē
Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā
Beliregita apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē
Kalana apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē
Tomastauna apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē
Mūnkoina apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistes dienvidos
Kāslkomera apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistes ziemeļu daļā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
Bekaristanbija apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala rietumu daļā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
Ajanapa apdzīvota vieta Kiprā, Ammohostas eparhijā
Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
Ajamarina apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas ziemeļu daļā
Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Banraeba apdzīvota vieta Kiribati Republikā, Klusā okeāna Taravas atola dienvidu daļā
Banana apdzīvota vieta Kiribati, Kirisimasi atola ziemeļaustrumu daļā
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
Baisa apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos
Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā
Barbera apdzīvota vieta Nīderlandes Antiļās, Kirasao salas ziemeļaustrumu daļā
Kingstona apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.)
Kihnie apdzīvota vieta Somijā (_Kihniö_), Pirkanmā reģiona ziemeļrietumos
Kilpisjervi apdzīvota vieta Somijā (_Kilpisjärvi_), Lapzemes ziemeļrietumos
Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē
Kiuruvesi apdzīvota vieta Somijā (_Kiuruvesi_), Ziemeļsavo reģionā
Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski
Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
Abaiana arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abaiang_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā
Abemama arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abemama_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā, \~50 km uz ziemeļiem no ekvatora
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge)
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
Džumgalas ieplaka atrodas Tjanšanā, uz rietumiem no Isikula ezera, Kirgizstānā, garums - 70 km, platums - līdz 30 km, 1500-2000 m vjl.
Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
Olimps augstākā virsotne Kipras salā (_Olympos_), augstums -- 1952 m
Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
mikronēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, pie nozīmīgākajām no tām pieder kiribatiešu valoda (ofic. val. līdzās angļu val. Kiribati)
duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs
Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas
Ribačje Balički, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē
Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Vidusāzijas dungani daļa dunganu, kas dzīvo Kirgizstānā un Kazahstānā
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
Džalalabada Džalalabata - pilsēta Kirgizstānā
Džilberta Džilberta salas - Kiribati salas Klusajā okeānā
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras)
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
Ķirlītis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers
Kirjaņiška ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers
Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota
Kiantajervi ezers Somijā (_Kiantajärvi_), Kainū reģiona ziemeļu daļā
Kivijervi ezers Somijā (_Kivijärvi_), Vidussomojas reģiona ziemeļrietumu daļā
Pihejervi ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki
Ilikitka ezers Somijas ziemeļaustrumos (_Yli-Kitka_), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m
Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam
koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei
Galileja Galilejas jūra - Kinnerets, ezers Izraēlā
Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu
Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Viklova grāfiste Īrijas austrumos (_Wicklow_), Īrijas jūras krastā, robežojas ar Veksfordas, Kārlovas, Kildēras un Dublinas grāfisti; Kilvantona
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī
Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas
Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi
Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība
Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem
Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu
kurēti grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un zemes dievietes Gajas bērni, Rejas-Kibeles pavadoņi, dēmoni
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
Gavronka Gurva, Kiras pieteka
Gorova Gurva, Kiras pieteka
Gurava Gurva, Kiras pieteka
Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Kimmei bambuss hibanobambusu suga ("Hibanobambusa tranquillans f. kimmei") jeb Kimmei hibanobambuss
kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
grieķu valoda ide valodu saimes valoda; oficiālā valoda Grieķijā un (līdzās turku val.) Kiprā
Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu
Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante)
Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.)
Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi
Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_)
Ammohostas līcis jūras līcis Vidusjūrā, Kipras salas austrumos
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
Kilbrenana šaurums jūras šaurums Lielbritānijā starp Kintairas pussalu un Eranas salu
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
Kilbaki kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns)
Bejdags kalniene Turcijas dienvidrietumu daļā, Antaljas ilā, augstākā virsotne - 3070 m (Kizlarsivrisi)
Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un Kitahja ila robežas, augstums 2089 m
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka
Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži
Džumgaltavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - >100 km, augstum - līdz 3948 m
Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m
Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
Atbaši grēda kalnu grēda Tjanšanā (_Atbașı too_), Kirgizstānā, garums - 135 km, augstums - līdz 4786 m, apledojums - \~150 kvadrātkilometru
Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē
Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli
Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai
Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
Prževaļska Karakola, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums 1889.-1921. g. un 1939.-1991. g.
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kokjangaka Kekdžangaka - pilsēta Kirgizstānā
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti
kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas
Kivdo Kibdo - pilsēta Kolumbijā
heiristika Kibernētikas nozare, kas pētī cilvēka intelektuālo spēju atveidošanas iespējas
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās
kibernētiķis Kibernētikas speciālists
perceptrons Kibernētiska ierīce attēlu pazīšanai
homeostats Kibernētiska ierīce, kas modelē homeostāzi, veicot kādas sistēmas mērķtiecīgu stabilā stāvokļa parametru meklēšanas procesu un uzturot šos parametrus vajadzīgajās robežās
kiberkarš Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.)
kiberuzbrukums Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.)
Ķickiņurga Kickiņurga, ūdenstece Slacgrīvas pagastā
Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule
Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā
Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze
Balamakabs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dievu radīts ciltstēvs, kas izveidoja kiču valsti
Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem
Tohils Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - negaisa un iznīcības dievs, kiču cilšu aizgādnis
Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks
Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā
cirtoze Kifoze
itikifoze Kifoze bez sānu izliekumiem
kejs Kija
Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kilārna Kilārni - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
Cyclamen cilicum Kilikijas ciklamena
Eranthis cilicica Kilikijas erante
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gambela Kilils Etiopijā ("Gambēla Hizboch"), platība - 25902 kvadrātkilometri, 306900 iedzīvotāju (2007. g.)
Hareri Kilils Etiopijā ("Hārerī Hizb"), administratīvais centrs - Harera, platība - 311 kvadrātkilometru, 183350 iedzīvotāju (2007. g.)
Oromija Kilils Etiopijā ("Oromiyaa"), administratīvais centrs - Adāma, platība - 353007 km^2^, 27158500 iedzīvotāju (2007. g.)
Somāli Kilils Etiopijā ("Soomaali"), administratīvais centrs - Džigdžiga, platība - 279252 kvadrātkilometri, 4439100 iedzīvotāju (2007. g.)
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Kilimandžārs Kilimandžāro
Kilinginemme Kilingi-Nemme - pilsēta Igaunijā
Kilkvī Kilkī - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Kilkisa Kilkida - pilsēta Grieķijā
ķilo- Kilo-
KB Kilobaits
Kbsek Kilobiti sekundē (informācijas pārraides ātrums)
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
kilagrams Kilograms
kilis Kilograms
kilītis Kilograms
kilo Kilograms
ķilograms Kilograms
km/h Kilometri stundā
kilometrāža Kilometros izteikts garums
kilametris Kilometrs
kilītis Kilometrs
ķilometrs Kilometrs
kilouats Kilovats
ķilovats Kilovats
kilowatts Kilovats
ķilowatts Kilovats
kVa Kilovoltampērs
Kilrīša Kilraša - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
ķimbri Kimbri
Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
Dimantu kalni Kimgansans, Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā
Hibanobambusa tranquillans f. kimmei Kimmei hibanobambuss jeb Kimmei bambuss
ķimerieši Kimmerieši
Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea
Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
centistokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība - stoksa simtdaļa, apzīmējums cSt
kinematogrāfs Kinematogrāfija (1)
kinoaparatūra Kinematogrāfijā izmantojamā aparatūra
kinematogrāfists Kinematogrāfijas (1) speciālists
stereokinemafogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu
kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma
rentgenokinematogrāfija Kinematogrāfiska rentgena uzņēmuma iegūšana
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli
kinematogrāfisms Kinematogrāfiskums (1)
kinematogrāfisms Kinematogrāfiskums (2)
kinošņiks Kinematogrāfists
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu
kinonams Kinematogrāfistu klubs
KS Kinematogrāfistu savienība
kinetocitoze Kinetocītu daudzuma palielināšanas asinīs
kinetocitopēnija Kinetocītu trūkums asinīs
kinetokardiogramma Kinetokardiogrāfisks pieraksts
Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.)
Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
Kingstona Kingstona pie Hallas - Halla
kingstens Kingstons
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām
neirokinīns Kinīns, kas stimulē nervu receptorus
Ģenecaretes ezers Kinnarets, ezers Izraēlā
Bahrtabarijas ezers Kinnerets, ezers Izraēlā
Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā
kinoīns Kino (5) darbīgā viela
art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
filmaktieris Kinoaktieris
kinomākslinieks Kinoaktieris
kinoobjektīvs Kinoaparāta objektīvs
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā
spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
kiča Kinofilma
kina Kinofilma
kincis Kinofilma
kinčuks Kinofilma
kinītis Kinofilma
kinodarbs Kinofilma
kinolente Kinofilma
movie Kinofilma
mūvijs Kinofilma
ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga)
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma
pozitīvkopija Kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas; kopija
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā
kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera
kinoneveiksme Kinofilma, kura neizpelnās skatītāju uzmanību vai izpelnās nopēlumu
koncertfilma Kinofilma, kurā uzņemts koncerts vai kurā izmantoti koncerta elementi
ķincis Kinofilma; kinofilmas izrāde
kinis Kinofilma; kinofilmas izrāde
ķinis Kinofilma; kinofilmas izrāde
ķinīts Kinofilma; kinoteātris
kinīts Kinofilmas izrāde
kinoizrāde Kinofilmas izrāde
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta)
dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai
oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai
telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē
oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai
kinoproducents Kinofilmas producents
kinorežisors Kinofilmas režisors
kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs
komentārskaņas Kinofilmas skaņas, kuru avots netiek parādīts kadrā vai kā citādi saistīts ar reālo ekrāna darbību
kinoateljē Kinofilmas uzņemšanas paviljons
kinovaronis Kinofilmas varonis
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde; šim nolūkam paredzētais laika sprīdis
kinoražošana Kinofilmu ražošana
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums
kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare
balināšana Kinofotomateriāla apstrāde oksidējot sudrabu un tādējādi vājinot attēlu
kinochronika Kinohronika
prove Kinoizmēģinājumi
kinoprojekcija Kinokadru projicēšana uz ekrāna
kinouzņēmums Kinolentē uzņemtais kadrs
kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments; montāžas kadrs
suņzinis Kinologs
kinologs Kinoloģijas speciālists
ķincis Kinomāksla; kinematogrāfija
ķinis Kinomāksla; kinematogrāfija
kinematogrāfija Kinomāksla; kino (1)
kinokompozīcija Kinomākslas darba kompozīcija
kinofilma Kinomākslas darbs
šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas
kinofestivāls Kinomākslas darbu festivāls
kinokritika Kinomākslas darbu kritika
kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķis
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums
kinoklasika Kinomākslas klasika
kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai
kinooperators Kinomākslas speciālists, kas filmē
aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu
kinovēsture Kinomākslas vēsture
kinožanrs Kinomākslas žanrs
sinefilija Kinomīlestība, mīlestība uz kino
sinefils Kinomīlis
sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs
kinožurnālistika Kinopublicistika
kinožurnālists Kinopublicists
klapīte Kinorežisora palīdze
kinorhyncha Kinorinhi
echinocephala Kinorinhu ("Kinorhyncha") nosaukuma sinonīms
kinodramaturgs Kinoscenāriju autors
kinoscenārists Kinoscenāriju autors
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei
kinospečuks Kinospeciālists
kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados)
kinobiļete Kinoteātra biļete
atspuldzene Kinoteātris
kina Kinoteātris
kiņčiks Kinoteātris
kincis Kinoteātris
ķincis Kinoteātris
kinčuks Kinoteātris
kinis Kinoteātris
ķinis Kinoteātris
kinītis Kinoteātris
ķinītis Kinoteātris
kinoška Kinoteātris
Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados)
k/t Kinoteātris (kopā ar nosaukumu: k/t "Rīga")
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas
kinematogrāfs Kinoteātris; kino (3)
kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā)
lēnfilmēšana Kinouzņemšana, kurā kadru maiņas biežums ir mazāks par kadru maiņas standartbiežumu (16 vai 24 kadri/s)
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists
Kjontoela Kinseila - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu
kompaktapakšstacija Kioskapakšstacija - rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija
ķibicka Kiosks
kosītis Kiosks
ķosītis Kiosks
desbūda Kiosks, stends, kur pārdod desas
būda Kiosks; arī kabīne
CY Kipra, valsts divburtu kods
CYP Kipra, valsts trīsburtu kods
Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
Dienvidnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas grieķu kontrolētā daļa, 204000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ziemeļnikosija Kipras galvaspilsētas Nikosijas turku kontrolētā daļa, 42000 iedzīvotāju (2007. g.)
kiprioti Kipras grieķi
grieķu kiprieši Kipras grieķu daļas pamatiedzīvotāji
kiprieši Kipras pamatiedzīvotāji
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
turku kiprieši Kipras turku daļas pamatiedzīvotāji
kiprēgels Kiprēgelis
ķiprēgels Kiprēgelis
Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km
Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km
Meirupīte Kiras kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, garums - 11 km
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
ķirasa Kirasas
kirase Kirasas
ķirase Kirasas
ķirasieris Kirasieris
kiranti Kirati - viena no tautībām Nepālā
raji Kirati - viena no tautībām Nepālā
Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā
Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē
Barka Kirēnaika - plato Ziemeļāfrikā, Lībijā
kīrēnaiki Kirenaiķi
Ļevaja Kirenga Kirengas kreisā satekupe
Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe
kirengeshoma Kirengešoma
Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus
plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem
karakirgīzi Kirgīzi
ķirgizi Kirgīzi
ķirģizi Kirgīzi
KirgPSR Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika
KR Kirgīzijas Republika
KG Kirgizstāna, valsts divburtu kods
KGZ Kirgizstāna, valsts trīsburtu kods
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze
Kirgīzija Kirgizstānas nosaukums 1920.-1991. g.
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Kirgīzijas Alatavs Kirgīzu Alatau
Kirgīzijas grēda Kirgīzu Alatau
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
kirg. Kirgīzu-; kirgīzu valoda
Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
Teinainano Kiribati Republikas galvaspilsēta, 2770 iedzīvotāju (2005. g.)
kiribatieši Kiribati Republikas iedzīvotāji
KI Kiribati, valsts divburtu kods
KIR Kiribati, valsts trīsburtu kods
kiriļica Kirilica
civilraksts Kirilicas modifikācija, kas pēc vairākkārtējām modifikācijām un reformām ir kļuvi par tagadējo krievu rakstu
Kirillovka Kiriļivka - apdzīvota vieta Ukrainā
Ziemsvētku sala Kirisimasi, sala Klusajā okeānā
Kirjanišku Kirjanišku ezers - Kirjaniška, ezers Salienas pagastā
Kirjanišķu Kirjanišķu ezers - Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
Luknas ezers Kirjanišķu ezers Salienas pagastā
Kurjanišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
Ķirlānišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
Hebe kirkii Kirka hēbe
Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā
Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Zinovjevska Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1934. g.
Kirova Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1934.-1939. g.
Jeļizavetgrada Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi
kirzāda Kirza
kirzenieki Kirzas zābaki
kerzoviki Kirzas zābaki; neglīti zābaki
kirzoviks Kirzas zābaks
Stenlivila Kisangani - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
asi Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos
giji Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos
bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos
landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos
limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos
Kisimaja Kismājo - pilsēta Somālijā
Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā
Kišu Kišu ezers - Salmejs Rušonas pagastā
kitārodija Kitāras pavadīta dziedāšana
kitāristika Kitāras spēlēšana
kitārists Kitāras spēlētājs
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
Kitvenkana Kitve - pilsēta Zambijā
Kiuki Kiuku ezers - Kivku ezers Ozolaines pagastā
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kūriņš Kiuriņš, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus
Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma
Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka
Kivdolova Kivdolica, Pildas pieteka
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
Lielais Kivdalovas ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Pracepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Procepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Lielais Kivdalu ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Kivdulova Kivdulova ezers - Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
apteryx Kivi
ķivis Kivi
apterygiformes Kiviveidīgie
kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers
Kivku ezers Kivku ezers Ozolaines pagastā
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha
Kivrinka Kivrinka ezers - Kivriņu ezers Višķu pagastā
Kivriņi Kivriņu ezers - atrodas Višķu pagastā, platība - 9,3 ha; Kivrinka ezers
Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
Kizilagača Kizilagačas līcis - Gizilaghačas līcis
cornus Kizili
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes
Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā
Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
cornaceae Kizilu dzimta
benthamidia Kizilu dzimtas ģints
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata")
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
Kizira-Kazira Kiziras-Kaziras grēda - Križina grēda Austrumsajānos, Krievijā
tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas
pilsētvaldis Kņaza vietvaldis Kijevas Krievzemē 10.-11. gs.
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē
enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās
Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
Bakalaras lagūna lagūna Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
LKF Latvijas Kinoloģiskā federācija
ails Lauku teritoriāli administratīvā vienība Kirgīzijā
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Magna Mater Lielā Māte, romiešu vārds zemes un auglības dievietei Kibelei
Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
Lielkiuriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Lielkivriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Lielais Kiuriņa ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Lielais Kūriņa ezers Lielais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Kūriņu ezers Lielais Kiuriņš, ezers Medumu pagastā
Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
UK Lielbritānija (angļu "United Kingdom")
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā, atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē
Lielķivriņu Lielķivriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji
LKAB LPSR Kinoamatieru biedrība
Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness
Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski
Kiseli Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski
Kiryli Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Kirili" nosaukums latgaliski
Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums
feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts)
Mailisaja Mailūsū, pilsēta Kirgizstānā
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Mazais Kūriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazkiuriņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazkivriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kinreņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kinriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kiureņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā
Baškomutana nacionālais parks nacionālais parks Turcijā, Kitahjas, Ušakas un Afjonas ilā
soms Naudas vienība Kirgizstānā
Bjūta neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šauruma ziemeļaustrumos
Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas
Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents
Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka
Levkosia Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
Levkosija Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukuma grieķu valodā latviskās rakstības variants
Lefkoša Nikosija, Kipras galvaspilsētas nosaukums turku valodā ("Lefkoşa")
Lefkosija Nikosija, Kipras Republikas galvaspilsētas nosaukuma rakstības variants
paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva
4. Hērakla varoņdarbs Nomedīja ātro Artemīdas briedi Kirēnes kalnā
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā
Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta
Kirī–Veisa likums paramagnētiķu magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/(T–D) (C, D ir konstantes, kas vispārina Kirī likumu)
tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā
Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.)
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
Aradipa pillsēta Kiprā, Larnakas eparhijā
Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.)
Bjūta pilsēta ASV (_Butte_, arī _Butte-Silver Bow_), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilgora pilsēta ASV ("Kilgore"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilīna pilsēta ASV ("Killeen"), Teksasas štatā, 138200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsitija pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingmena pilsēta ASV ("Kingman"), Arizonas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsmauntina pilsēta ASV ("Kings Mountain"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingslenda pilsēta ASV ("Kingsland"), Džordžijas štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsporta pilsēta ASV ("Kingsport"), Tenesī štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingstona pilsēta ASV ("Kingston"), Ņujorkas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingstona pilsēta ASV ("Kingston"), Pensilvānijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsvila pilsēta ASV ("Kingsville"), Teksasas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kinstona pilsēta ASV ("Kinston"), Ziemeļkarolīnas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kērksvila pilsēta ASV ("Kirksville"), Misūri štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kērkvuda pilsēta ASV ("Kirkwood"), Misūri štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kisimī pilsēta ASV ("Kissimmee"), Floridas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Makinlivila pilsēta ASV ("McKinleyville"), Kalifornijas štatā, 15200 iedzīvotāju (2010. g.)
Makini pilsēta ASV ("McKinney"), Teksasas štatā, 156800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūkingmenbatlera pilsēta ASV ("New Kingman-Butler"), Arizonas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
Bardi pilsēta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā, Kinga līča rietumu piekrastē
Kicbīele pilsēta Austrijā (_Kitzbuehel_), Tiroles federālās zemes austrumos, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kindberga pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhdorfa pilsēta Austrijā ("Kirchdorf an der Krems"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiršlāga pilsēta Austrijā ("Kirchschlag in der Buckligen Welt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gendže pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada
Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirke Hīlinge pilsēta Dānijā ("Kirke Hyllinge"), Zēlandes reģionā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirke Hvalse pilsēta Dānijā ("Kirke Hvalsø"), Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimberli pilsēta Dienvidāfrikā (Kimberley), Labās Cerības raga provincē, 167000 iedzīvotāju, dimanta ieguves centrs
Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Benti pilsēta Gvinejā, Kindijas reģiona dienvidrietumos
Kindija pilsēta Gvinejas dienvidrietumos ("Kindia"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 96100 iedzīvotāju (1999. g.)
Kilingi-Nemme pilsēta Igaunijā (_Kilingi-Nõmme_), Pērnavas apriņķī, 2070 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Bābāgurgura pilsēta Irākā (_Bābā Gurgur_), Kirkūkas muhāfazā
Kermāna pilsēta Irānas dienvidaustrumos ("Kirman"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.)
Ašborna pilsēta Īrijā (_Ashbourne_), Mītas grāfistē, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Kiljēglona
Selbridža pilsēta Īrijā (_Celbridge_), Kildēras grāfistē, 19500 iedzīvotāju (2011. g.); Kildriheda
Drihednua pilsēta Īrijā (_Droichead Nua_), Kildēras grāfistē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kildēra pilsēta Īrijā (_Kildare_), Kildēras grāfistē, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilkī pilsēta Īrijā (_Kilkee_), Klēras grāfistē, 1040 iedzīvotāju (2011. g.); Kilkvī
Kilkeni pilsēta Īrijā (_Kilkenny_), grāfistes administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilārni pilsēta Īrijā (_Killarney_), Kerri grāfistē, 12700 iedzīvotāju (2011. g.); Kilārna
Kilraša pilsēta Īrijā (_Kilrush_), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Kilrīša
Kinseila pilsēta Īrijā (_Kinsale_), Korkas grāfistē, 2200 iedzīvotāju (2011. g.); Kjontoela
Līkslipa pilsēta Īrijā (_Leixlip_), Kildēras grāfistē, 15600 iedzīvotāju (2011. g.); Lēmonvradona
Neisa pilsēta Īrijā (_Naas_), Kildēras grāfistes administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2011. g.): Nosa
Viklova pilsēta Īrijā (_Wicklow_), Viklovas grāfistes administratīvais centrs, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Kilvantona
Etaja pilsēta Īrijā, Kildēras grāfistē, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajabe pilsēta Japānā (_Ayabe_, 綾部市, Ayabe-shi), Kioto prefektūrā, ~31000 iedzīvotāju (2022. g.)
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kisivada pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kitakjusju pilsēta Japānā ("Kitakyūshū"), Kjusju salas ziemeļos, osta pie Kamona šauruma, 992000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kičenera pilsēta Kanādā ("Kitchener"), Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā, 204700 iedzīvotāju (2006. g.)
Kitimata pilsēta Kanādā ("Kitimat"), Britu Kolumbijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska
Baikonira pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Beigekuma pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabala austrumu daļā
Kazali pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
Kisumu pilsēta Kenijas rietumos ("Kisumu"), osta Viktorijas ezera austrumu krastā, 227100 iedzīvotāju (2004. g.)
Atjena pilsēta Kiprā (_Athiénou_), Kipras Republikā, pie demarkācijas līnijas, uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Nikosijas
Larnaka pilsēta Kipras Republikā ("Larnaka"), eparhijas administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2001. g.)
Paralimne pilsēta Kipras Republikā, 11100 iedzīvotāju (2001. g.)
Cere pilsēta Kipras Republikā, 5270 iedzīvotāju (2001. g.)
Dali pilsēta Kipras Republikā, 7560 iedzīvotāju (2007. g.)
Limasola pilsēta Kipras Republikā, eparhijas administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2001. g.)
Pafa pilsēta Kipras Republikā, tāda paša nosaukuma eparhijas administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2001. g.)
Bejarmudu pilsēta Kipras Republikas austrumos
Genjeli pilsēta Kipras salā, Ziemeļkipras Turku Republikā, 11900 iedzīvotāju (2006. g.)
Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa
Akdogana pilsēta Kipras salas austrumu daļā, Ziemeļkiprā (_Akdoğan_); grieķu Lise
Aksū pilsēta Kirgizstānā (_Aksuu_), Isikula apgabalā
Aravana pilsēta Kirgizstānā (_Aravan_), Ošas apgabalā
Karasū pilsēta Kirgizstānā ("Kara-Suu"), Ošas apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2009. g.)
Toktogula pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.)
Batkena pilsēta Kirgizstānā, apgabala administratīvais centrs
Kekdžangaka pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju
Taškemira pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.)
Bekenbajeva pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, netālu no Isikula ezera dienvidu piekrastes
Čolponata pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.)
Džalalabata pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.)
Mailūsū pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā 1300 m vjl., 22900 iedzīvotāju (2009. g.)
Sulukta pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.)
Uzgena pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.)
Bakajata pilsēta Kirgizstānā, Talasas apgabalā
Talasa pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.)
Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
Narina pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.)
Tokmoka pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.)
Karabalta pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.)
Karakola pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.)
Balikči pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.)
Ezgena pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, 48000 iedzīvotāju (2006. g.)
Kizilkija pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.)
Besio pilsēta Kiribati Republikā, 12500 iedzīvotāju (2005. g.)
Utiroa pilsēta Kiribati Republikā, 2160 iedzīvotāju (2005. g.)
Temvaiku pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2010 iedzīvotāju (2005. g.)
Bonriki pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2120 iedzīvotāju (2005. g.)
Eita pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2300 iedzīvotāju (2005. g.)
Teaoraereke pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 3940 iedzīvotāju (2005. g.)
Bikenibau pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 6170 iedzīvotāju (2005. g.)
Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
Bukavu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila
Bankana pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Kinšasas provincē
Kunsana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kunsan"), osta Kimganas grīvlīča labajā krastā, netālu no Dzeltenās jūras, 278500 iedzīvotāju (2015. g.)
Kildžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ("Kilju"), >50000 iedzīvotāju
Kirenska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Luza pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Koteļņiča pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Muraši pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Malmiža pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirsa pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zujevka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaranska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Omutņinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovočepecka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosnovka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Slobodska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Orlova pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina
Novovjatska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons
Uržuma pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.)
Noļinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorsma pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiržača pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimčaka pilsēta KTDR (Ziemeļkorejā) ("Kim Chaek"), osta Japāņu jūras Sondžinhana līča krastā, 196000 iedzīvotāju (2012. g.)
Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
Kilmārnoka pilsēta Lielbritānijā (_Kilmarnock_), Skotijas dienvidrietumos, 46350 iedzīvotāju (2011. g.)
Kērkoldi pilsēta Lielbritānijā (_Kirkcaldy_), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
Freizerboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, pie Kinērheda
Kankuna pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.)
Četumala pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakalara pilsēta Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
Kodru pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sindžera pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Durlešti pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vatra pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vadula lui Vode pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Krikova pilsēta Moldovā, Kišiņevas rajonā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelce pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
Kišineu-Kriša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē
Kingstauna pilsēta Sentvinsentas salā ("Kingstown"), Sentvinsentas un Grenadīnu galvaspilsēta, osta Karību jūras krastā, 18300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kikinda pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.)
Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca
Kostanjevica pilsēta Slovēnijā ("Kostanjevica ob Kirki"), Lejassavas reģionā, 750 iedzīvotāju (2011. g.)
Kismājo pilsēta Somālijas dienvidu daļā ("Kismaayo"), Indijas okeāna piekrastē, 195900 iedzīvotāju (2001. g.)
Hamina pilsēta Somijā (_Hamina_), Kimenlākso reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kitē pilsēta Somijā (_Kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotka pilsēta Somijā (_Kotka_), Kimenlākso reģionā, Somu līča piekrastē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kouvola pilsēta Somijas dienvidos (_Kouvola_), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūsankoski pilsēta Somijas dienvidos ("Kuusankoski"), Kimijoki krastos, uz austrumiem no Lahti, transporta mezgls, 19700 iedzīvotāju (2009. g.)
Kigoma pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
Moši pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļaustrumu daļā, Kilimandžāro provinces administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2002. g.)
Udžidži pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta
Babaeski pilsēta Turcijā (_Babaeski_), Kirkraleri ilā, 29300 iedzīvotāju (2013. g.)
Akpinara pilsēta Turcijā ("Akpinar"), Kiršehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Aslanapa pilsēta Turcijā ("Aslanapa"), Kitahjas ilā, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
Boztepe pilsēta Turcijā ("Boztepe"), Kiršehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Delidže pilsēta Turcijā ("Delice"), Kirikales ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dumlupinara pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), Kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Elbejli pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Emeta pilsēta Turcijā ("Emet"), Kitahjas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gediza pilsēta Turcijā ("Gediz"), Kitahjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hisardžika pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), Kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamana pilsēta Turcijā ("Kaman"), Kiršehiras ilā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.)
Keskin pilsēta Turcijā ("Keskin"), Kirikales ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kibrisdžika pilsēta Turcijā ("Kibriscik"), Bolu ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kilisa pilsēta Turcijā ("Kilis"), ila administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kinika pilsēta Turcijā ("Kinik"), Izmiras ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikhana pilsēta Turcijā ("Kirikhan"), Hatajas ilā, 74700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikale pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kirklareli pilsēta Turcijā ("Kirklareli"), ila administratīvais centrs, 67400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizildžahamama pilsēta Turcijā ("Kizilcahaman"), Ankaras ilā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizilirmaka pilsēta Turcijā ("Kizilirmak"), Čankiri ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiziltepe pilsēta Turcijā ("Kiziltepe"), Mardinas ilā, 147600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mudžura pilsēta Turcijā ("Mucur"), Kiršehiras ilā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Musabejli pilsēta Turcijā ("Musabeyli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarlara pilsēta Turcijā ("Pazarlar"), Kitahjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinarhisara pilsēta Turcijā ("Pinarhisar"), Kirkraleri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Polateli pilsēta Turcijā ("Polateli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Simava pilsēta Turcijā ("Simav"), Kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulakjurta pilsēta Turcijā ("Sulakyurt"), Kirikales ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vize pilsēta Turcijā ("Vize"), Kirkraleri ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahšihana pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bališejha pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 2040 iedzīvotāju (2013. g.)
Karakečili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahšili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelebi pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 780 iedzīvotāju (2013. g.)
Lileburgaza pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 105300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pehlivankeja pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Demirkeja pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kofčaza pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
Čičekdāgi pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčekenta pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 970 iedzīvotāju (2013. g.)
Čavdarhisara pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 2340 iedzīvotāju (2013. g.)
Šaphane pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Domaniča pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Altintaša pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavšanli pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
Serdara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata
Barišivka pilsēta Ukrainā, Kijevas apgabala austrumu daļā
Bilacerkva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
Tarašča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vasiļkiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Miroņivka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tetijiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13330 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaharlika pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13750 iedzīvotāju (2013. g.)
Ukrajinka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 15640 iedzīvotāju (2013. g.)
Berezaņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Skvira pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Slavutiča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
Višhoroda pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 26530 iedzīvotāju (2013. g.)
Perejaslava-Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 27950 iedzīvotāju (2013. g.)
Buča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Obuhiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bojarka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Višneve pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 37450 iedzīvotāju (2013. g.)
Irpiņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 42920 iedzīvotāju (2013. g.)
Borispiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
Ržiščiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 7530 iedzīvotāju (2013. g.)
Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
Brovari pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
Jahotina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.)
Fastiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Unavas krastos, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bobrineca pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.)
Novomirhoroda pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.)
Novoukrajinka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.)
Dolinska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Znamjanka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 23980 iedzīvotāju (2013. g.)
Svitlovodska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2013. g.)
Uļjanovka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Oleksandrija pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pomična pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 9210 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajvorona pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, Dienvidbugas kreisajā krastā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilkove pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.)
Orihiva pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilemstade pilsēta un osta Kirasao salā, Nīderlandes aizjūras teritorijā "Nīderlandes Antiļas" ("Willemstad"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2010. g.)
Baja pilsēta Ungārijā ("Baja"), Bāčas-Kiškunas meģes dienvidrietumos, osta Donavas kreisajā krastā, 36000 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš XIX gs. otrās puses
Dunaveče pilsēta Ungārijā ("Dunavecse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaloča pilsēta Ungārijā ("Kalocsa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kecela pilsēta Ungārijā ("Kecel"), Bāčas-Kiškunas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunhalaša pilsēta Ungārijā ("Kiskunhalas"), Bāčas-Kiškunas meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunmajša pilsēta Ungārijā ("Kiskunmajsa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kištarča pilsēta Ungārijā ("Kistarcsa"), Peštas meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kišteleka pilsēta Ungārijā ("Kistelek"), Čongrādas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lajošmiže pilsēta Ungārijā ("Lajosmizse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šolta pilsēta Ungārijā ("Solt"), Bāčas-Kiškunas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoltvadkerta pilsēta Ungārijā ("Soltvadket"), Bāčas-Kiškunas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tompa pilsēta Ungārijā ("Tompa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisakēčke pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškēreša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunfēleģhāza pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Haloša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mēļkūta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ižāka pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sabadsāllāša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kereģhāza pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bāčalmāša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunsentmikloša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānošhalma pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kečkemēta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģes administratīvais centrs, 112100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādkisingene pilsēta Vācijā (_Bad Kissingen_), Bavārijas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doberlūga-Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīršpe pilsēta Vācijā ("Kierspe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kindelbrika pilsēta Vācijā ("Kindelbrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhberga pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhberga pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhberga pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhene pilsēta Vācijā ("Kirchen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhenlāmica pilsēta Vācijā ("Kirchenlamitz"), Bavārijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Kirchhain"), Hesenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhheima pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhheimbolandene pilsēta Vācijā ("Kirchheimbolanden"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirna pilsēta Vācijā ("Kirn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirtorfe pilsēta Vācijā ("Kirtorf"), Hesenes federālajā zemē, 3260 iedzīvotāju (2013. g.)
Kicingene pilsēta Vācijā ("Kitzingen"), Bavārijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kičere pilsēta Vācijā ("Kitzscher"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Širgisvalde-Kiršava pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ķīle pilsēta Vācijas ziemeļos ("Kiel"), Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes administratīvais centrs, atrodas Baltijas jūras piekrastē, 241500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lanšona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Lang Son"), Kikungas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kitve pilsēta Zambijā ("Kitwe"), Koperbeltas provincē, 363700 iedzīvotāju (2000. g.)
Anmokio pilsētas rajons Singapūrā (_Ang Mo Kio_)
Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.)
Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants
Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski
Kisiļevka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļovka" kļūdains nosaukuma variants
Kiukas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiuki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski
kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu)
RKN Rīgas Kinonams
Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater")
Kigali Ruandas galvaspilsēta (kopš 1962. g., angļu val. "Kigali"), 860000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
Kimitoēna sala Baltijas jūrā (_Kimitoon_), Somijas teriorija, Varsinaissuomi reģionā
Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus
Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos
Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
Naksa sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m
Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra
Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri
Anariki sala Kiribati Republikā (_Anariki_), Klusā okeāna Abaianas salu grupas rietumu daļā
Arorae sala Kiribati Republikā (_Arorae_), Kiribati (Gilberta) salu dienvidaustrumos
Banaba sala Klusā okeāna rietumu daļā, Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.); Ošena
Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija
Kirisimasi sala Klusajā okeānā ("Kiritimati"), lielākā no Lainas salām, Kiribati teritorija, platība - 577 kvadrātkilometri, 5100 iedzīvotāju (2005. g.), senāk dēvēta par Ziemsvētku salu
Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija
Abatao sala Klusajā okeānā, Kiribati Taravas atolā
Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija
Erana sala Lielbritānijā, Skotijā, Kilbrenana šaurums to šķir no Kintairas pussalas un pārējās Skotijas
Gēa sala Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma ziemeļu atzarā, rietumos no Kintairas pussalas
Ķīļu sala sala Rīgas jūras līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 km^2^, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Kihnu
Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
Lainas salas salas Klusā okeāna centrālajā daļā ("Line Islands"), abpus ekvatoram, platība - \~600 kvadrātkilometru (lielākā - Kirisimasi, 577 kvadrātkilometri), izvietotas >2000 km garā virknē 11 atolu un neapdzīvotu rifu
Ašikels sālsezers Kazahstānā (_Așıköl_), Kizilrodas un Dienvidkazahstānas apgabalā
Fēniksa salas salu grupa Klusā okeāna vidū ("Phoenix Islands"), Polinēzijā, Kiribati Republikā
Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu
Sonkels Sāļezers Tjanšanā, starp Sonkeltava un Moldotava grēdu 3016 m vjl., Kirgizstānā, platība - 278 km^2^, dziļums - līdz 22 m
Kiviuks Saturna pavadonis ("Kiviuq"), vidējais attālums no planētas - 11111000 km, izmēri - 16 km
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi
kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola
kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps
Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas
Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
Balasaguna senpilsētas drupas Kirgizstānā, Čiju ielejā starp Biškeku un Isikula ezeru, 2014. g. iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā
Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši
Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra
severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē
Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu
Metodijs Slāvu apustulis, Kirilla brālis
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
kirenaiķi Sokrāta mācekļa Aristipa no Kirēnas dibināta filozofu skola 4. gs. pr. m. ē.
Ariss solončaks Kazahstānā (_Arıs_), Kizilordas apgabala austrumos
KGS Soms; Kirgizstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
Kirhofa likumu aprēķina metode strāvas aprēķina metode, pēc kuras vienādojumu sistēmu sastāda izmantojot pirmo un otro Kirhofa likumu
Suļukta Sulukta - pilsēta Kirgizstānā
Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību
Ķīles kanāls šķērso Jitlandes pussalas šaurumu dienvidu daļā ("Kiel Canal"), Vācijas ziemeļos, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, garums — 99 km, platums — 102 m, dziļums — 11,3 m; Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls
Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
kinders Šokolādes ola "Kinder Surprise"
Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.)
Ču Šu - upe Kirgizstānā un Kazahstānā
Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans
oskarots tāds, kas saņēmis "Oskaru" - Amerikas Kinoakadēmijas balvu
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes
Taškumira Taškemira - pilsēta Kirgizstānā
vadžagi tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
Diomēda zirgi Trāķijas valdnieka Diomēda, Areja un Kirēnes dēla, varenie zirgi, kas pārtika no cilvēka gaļas
Ariskums tuksnesis Kazahstānā (_Arısqum_), Kizilordas apgabala austrumos
Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā
Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus
Ilzes strauts ūdenstece Ludzas novada Pureņu pagastā, ietek Kivdolovas ezerā
Ficroja upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī
Rufidži upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā
Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
Bendona upe Īrijā, Korkas grāfistes dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Kinseilas
Nora upe Īrijā, Līšas un Kilkeni grāfistē, Berovas labā krasta pieteka
Berova upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Līšas, Kildēras un Kārlovas grāfistē, ietek Ķeltu jūrā
Arida upe Japānā (_Arida_), ietek Kii šauruma ziemeļaustrumu daļā
Aksaja upe Kirgizstānā (_Ak-Say_), Narinas apgabalā
Akbūra upe Kirgizstānā (_Akbuura_), Ošas apgabalā
Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka
Arpa upe Kirgizstānā (_Arpa_), Narinas apgabala rietumos, Alabukas augštece
Atbaši upe Kirgizstānā (_At-Bașı_), Narinas kreisā krasta pieteka
Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
Talasa upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 661 km, izsīkst Mujunkuma smiltājos
Aksu upe Kirgizstānā un Ķīnā, Tarimas kreisā krasta pieteka
Jasi upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
Kugarta upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
Kuršaba upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai
Tara upe Kirgizstānā, Kardarjas kreisā satekupe
Karakuldža upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe
Kekemerena upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka
Sonkela upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka, iztek no Sonkela
Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe
Handa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka
Miņa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
Uļkana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
Sisola upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
Lala upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka
Pušma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
Baisa upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Moloma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km
Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
Ļohta upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka
Baliktighema upe Krievijā, Tivas Republikas austrumu daļā, Kizilhemas kreisā krasta pieteka
Vala upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka
Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
Juga upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos
Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
Lumpuna upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
Soza upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka
Soma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka
Ivkina upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka
Lobaņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka
Fedorovka upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka
Kuzjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
Šubrjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
Volmanga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka
Bokovaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
Juma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
Iža upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
Jaraņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
Bistrica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Kiškiļa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Ludjana upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Ņemda upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Voja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Pižma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
Veļikaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
Suma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka
Irdoma upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka
Usta upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
Kobra upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
Ļetka upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
Laža upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka
Ņemda upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
Ošma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
Ļuga upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
Uta upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
Vahša upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu
Jahsu upe Tadžikistānā, Kizilsu pieteka
Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka
Kizilirmaka upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā
Oržica upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos
Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Inhula upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā
Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
Irpiņa upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka
Teteriva upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
Uža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km
Zdviža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
Portipahtas ūdenskrātuve uzpludināta uz Kiunenas upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti
Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos (Coñ-Alay kirka toosu), Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m
šambala viena no bantu valodām, ko runā Kilimandžaro kalnāja dienvidaustrumos
Bairiki viena no Taravas atola salām uz kurām atrodas Kiribati galvaspilsēta - Tarava, šajā salā atrodas Kiribati valdības ēkas, prezidenta rezidence un parlamenta ēka, centrālā pasta ēka un bibliotēka; Teinainano
izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena
Akrotiri viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali)
Dekelija viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali)
Kiprīda viens no sengrieķu dievietes Afrodītes vārdiem, kas cēlies no Kipras salas nosaukuma, jo tur Afrodīte pēc dzimšanas esot izkāpusi no jūras putām
Semargls viens no senkrievu panteona dieviem, kuru elki kņaza Vladimira laikā 980. g. tika novietoti Kijevā
retsina Vīns, ko tradicionāli darina Grieķijā un Kiprā, specifisku garšu tam piešķir pievienotie priežu sveķi
Dankova smaile virsotne Centrālajā Tjanšanā, Kokšaltava grēdā, uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, augstums — 5982 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi
Kiureņi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kivriņi" nosaukuma variants
Kiuriņi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kivriņi" nosaukuma variants
Kiureni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kivriņi" nosaukums latgaliski
Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri
Aeona rags zemesrags (_Aeon Point_), Klusajā okeānā, Kirisimasi (Ziemsvētku salas) dienvidaustrumos, Kiribati teritorija
Apustuļa Andreja rags zemesrags Kipras ziemeļaustrumos (_Apóstolos Andréas, Akrotírion_), Ziemeļkipras teritorijā
Bensona rags zemesrags Kirisimasi (Ziemassvētku salas) rietumu daļā, Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
Kintairas rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu gala izvirzījums Ziemeļu šaurumā
Nordkins zemesrags Skandināvijas pussalas Nordkina pussalas ziemeļos (norv. val. _Kinnarodden_), Barenca jūras krastā, Norvēģijā, Eiropas sauszemes galējais ziemeļu punkts, stāvas, klinšainas nogāzes, augstums - 234 m
Akamasa rags zemesrags Vidusjūrā (_Akámas_, _Akrotirion_), Kipras salas rietumos
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene
Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ki.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: