Paplašinātā meklēšana
Meklējam Jūra.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (117):
- Adrijas jūra
- Ālandu jūra
- Alatira jūra
- Alvoranas jūra
- Amundsena jūra
- Andamanu jūra
- Antiļu jūra
- Arābijas jūra
- Arafuru jūra
- Arāla jūra
- atklāta jūra
- augsta jūra
- Australoāzijas vidus jūra
- Austrumķīnas jūra
- Austrumsibīrijas jūra
- Azovas jūra
- Bahamu jūra
- Bali jūra
- Baltā jūra
- Baltijas jūra
- Bandas jūra
- Barenca jūra
- Belinshauzena jūra
- Beringa jūra
- Bismarka jūra
- Bohai jūra
- Celebesas jūra
- Ceramas jūra
- Čukču jūra
- D'Irvila jūra
- Deivisa jūra
- Dienvidantiļu jūra
- Dienvidķīnas jūra
- Dzeltenā jūra
- Egejas jūra
- Ēmas jūra
- Fidži jūra
- Filipīnu jūra
- Floresas jūra
- Grenlandes jūra
- Halmaheras jūra
- Hebridu jūra
- Ibērijas jūra
- iekšējā jūra
- Īrijas jūra
- Japānas Iekšējā jūra
- Jaungvinejas jūra
- Javas jūra
- Joldijas jūra
- Jonijas jūra
- jūra līdz ceļiem
- kā jūra
- Karaību jūra
- Karas jūra
- Karību jūra
- Kaspijas jūra
- Kipras jūra
- Koraļļu jūra
- krāteru jūra
- Krētas jūra
- Labradoras jūra
- Lakadivu jūra
- Lakšadvīpu jūra
- Laptevu jūra
- Levantes jūra
- liesmu jūra
- Limnejas jūra
- Linkolna jūra
- Litorīnas jūra
- malas jūra
- Marmora jūra
- Melnā jūra
- Mēness jūra
- Mias jūra
- Mindanao jūra
- Mirtejas jūra
- Moluku jūra
- Mosona jūra
- Mousona jūra
- Nāves jūra
- Norvēģu jūra
- Ohotskas jūra
- Pēclitorīnas jūra
- Pečoras jūra
- Perija jūra
- putojoša jūra
- Rīsera-Larsena jūra
- Rosa jūra
- sajaukta jūra
- Samaras jūra
- Saragosas jūra
- Sargasu jūra
- Sarkanā jūra
- Savu jūra
- Seramas jūra
- Seto jūra
- Sibujanas jūra
- Skošas jūra
- Skotijas jūra
- Sodružestvas jūra
- starpsalu jūra
- stāvviļņu jūra
- Sulavesi jūra
- Sulu jūra
- Tasmana jūra
- teritoriālā jūra
- Timoras jūra
- Tirēnu jūra
- Trāķijas jūra
- uguns jūra
- uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns
- Vedela jūra
- Vestindijas jūra
- Visajanas jūra
- Visaju jūra
- Zālamana jūra
- Ziemeļeiropas jūra
Atrasts skaidrojumos (211):
- mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe).
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
- EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency").
- Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
- bachr Jūra, ezers, plaša upe.
- Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
- ziemeļjūra Jūra, kas atrodas ziemeļos.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- spoguļjūra Jūra, uz kuras virsmas nav novērojuma nekāda viļņošanās, nekāda vēja ietekme.
- jūre Jūra.
- jūris Jūra.
- jūrs Jūra.
- sea Jūra.
- piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu.
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
- ķērpes Jūras aļģes; ķērpji uz jumtiem.
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- ūdenscūka Jūras cūka - Ziemeļatlantijas delfīns.
- archipelags Jūras daļa ar salām; arhipelāgs.
- smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
- trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums.
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- flagvirsnieks Jūras dienesta adjutants.
- Jurāte Jūras dieve leišu mitoloģijā.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- batisfēra Jūras dzīles.
- torpēdzivs Jūras dziļūdens zivs, kas var dot elektrisku triecienu.
- dibenzivs Jūras dziļūdens zivs.
- batigrāfija Jūras dziļumu pētīšana.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- lantars Jūras ērglis.
- pedicellārijas Jūras eži.
- pluteus Jūras ežu un ofiūru kāpurs.
- norums Jūras forele ("Salmo trutta").
- tirza Jūras forele.
- garķis Jūras gārgale.
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā.
- kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
- nmi Jūras jūdze.
- gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā.
- jūraskaķis Jūras kaķis, adataste.
- adataste Jūras kaķis.
- gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni.
- JKF Jūras kara flote.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
- beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
- JKS Jūras kara spēki.
- flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.).
- batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
- jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs.
- krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo").
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā.
- flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- golfs Jūras līcis.
- jūraslīcis Jūras līcis.
- lunka Jūras līcis.
- enkrinīts Jūras liliju fosilās atliekas, kas atrodas nogulumiežos.
- lokavi Jūras loki ("Scilla maritima").
- loki Jūras loki ("Scilla maritima").
- loks Jūras loki ("Scilla maritima").
- JMGKC Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.
- ķerpes Jūras mēsli jeb sūnas.
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
- uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu.
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
- mīnulauks Jūras mīnu karā - ūdens teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas jūras mīnas.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu.
- kabeļtauva Jūras navigācijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar 1/10 jūras jūdzes, t. i., 185,2 m.
- ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- jūras vārti Jūras ostas pilsēta; jūras osta.
- talasokratija Jūras pārvaldība.
- akvanautika Jūras pētīšana ar novērojumiem zem ūdens.
- akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens.
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
- paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- jūrspus Jūras pusē (no kā).
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
- selahiji Jūras skrimšļu zivis, pie kurām pieder arī haizivis.
- JS Jūras spēki.
- tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis.
- Līmfjordens Jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos ("Limfjorden"), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m.
- Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km.
- zunds Jūras šaurums starp divām salām vai starp salu un cietzemi.
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
- Padekalē Jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. "Pas de Calais", angļu val. "Strait of Dover"), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
- Kategats Jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. "Kattegatt"), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
- Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. "La Manche") kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. "English Channel").
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- belts Jūras šaurums.
- fretum Jūras šaurums.
- šaurjūra Jūras šaurums.
- benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase.
- guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
- guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās.
- portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
- JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO).
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
- tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
- fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana.
- promile Jūras ūdens sāļuma mērvienība, kas atbilst vienam gramam sāļu vienā kilogramā ūdens.
- vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
- transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
- ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos.
- abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona.
- pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- vinderlači Jūras vēdzeles.
- jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis.
- jūrinis Jūras vējš.
- šrimps Jūras vēzītis, garnele.
- bamblis Jūras vēzītis.
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
- JVP Jūras vides pārvalde.
- balle Jūras viļņošanās stipruma mērvienība.
- bangošana Jūras viļņu apgāšanās piekrastē un sišanās pret krastu; jūras brāzma.
- viļņubalts Jūras viļņu baltākais krāsas tonis.
- atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
- mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs.
- estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
- mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai.
- zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
- grinds Jūras zīdītājs, delfīnu suga.
- narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis.
- MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology").
- zīriņš Jūras zīriņš.
- himera Jūras zivs ar skrimšļa skeletu, ar garu, vārpstveidīgu ķermeni, garu asti un lielām krūšu spurām.
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- blekte Jūras zivs.
- maks Jūras zivs.
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
- asteroīdes Jūras zvaigznes.
- drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē.
- rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei.
- talaso- Jūras-.
- talato- Jūras-.
- sebastes Jūrasasari.
- feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
- jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu.
- cavia Jūrascūciņas.
- kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- hydrophidae Jūrasčūskas.
- diadema Jūraseži.
- echinoidea Jūrasežu klase.
- triglidae Jūrasgaiļi.
- gobiidae Jūrasgrunduļu dzimta.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
- holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
- holothurioidea Jūrasgurķi jeb holotūrijas.
- crinoidea Jūraslilijas.
- urginea Jūrassīpoli.
- sirenia Jūrassirēnas.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- enhydra Jūrasūdri.
- pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
- zostera Jūraszāles.
- zosteraceae Jūraszāļu dzimta.
- hippocampus Jūraszirdziņi.
- pantopoda Jūraszirnekļi.
- asteroidea Jūraszvaigznes.
- žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus").
- žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
- haematopus Jūrasžagatu dzimtas ģints.
- haematopodidae Jūrasžagatu jeb žagattārtiņu dzimta.
- sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- ūdens māte latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis.
- LJA Latvijas Jūras akadēmija.
- Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās.
- RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
- INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
- Ūza Upe Lielbritānijā ("Ouse"), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jūra.