Paplašinātā meklēšana

Meklējam Jūra.

Atrasts vārdos (1):

Jūra:1

Atrasts vārdu savienojumos (121):

Atrasts skaidrojumos (212):

mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe)
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu
jūre Jūra
jūris Jūra
jūrs Jūra
sea Jūra
bachr Jūra, ezers, plaša upe
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
ziemeļjūra Jūra, kas atrodas ziemeļos
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū
spoguļjūra Jūra, uz kuras virsmas nav novērojuma nekāda viļņošanās, nekāda vēja ietekme
piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu
gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus
ķērpes Jūras aļģes; ķērpji uz jumtiem
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā
akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
ūdenscūka Jūras cūka - Ziemeļatlantijas delfīns
archipelags Jūras daļa ar salām; arhipelāgs
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai
flagvirsnieks Jūras dienesta adjutants
Jurāte Jūras dieve leišu mitoloģijā
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
batisfēra Jūras dzīles
dibenzivs Jūras dziļūdens zivs
torpēdzivs Jūras dziļūdens zivs, kas var dot elektrisku triecienu
batigrāfija Jūras dziļumu pētīšana
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
lantars Jūras ērglis
pedicellārijas Jūras eži
pluteus Jūras ežu un ofiūru kāpurs
tirza Jūras forele
norums Jūras forele ("Salmo trutta")
garķis Jūras gārgale
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā
kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās
nmi Jūras jūdze
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
adataste Jūras kaķis
jūraskaķis Jūras kaķis, adataste
gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni
JKF Jūras kara flote
peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem
jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā
beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm)
JKS Jūras kara spēki
flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.)
batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.)
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne
jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs
krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts
golfs Jūras līcis
jūraslīcis Jūras līcis
lunka Jūras līcis
Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē
grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
enkrinīts Jūras liliju fosilās atliekas, kas atrodas nogulumiežos
lokavi Jūras loki ("Scilla maritima")
loki Jūras loki ("Scilla maritima")
loks Jūras loki ("Scilla maritima")
JMGKC Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs
ķerpes Jūras mēsli jeb sūnas
lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu
antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu
mīnulauks Jūras mīnu karā - ūdens teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas jūras mīnas
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna
mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu
kabeļtauva Jūras navigācijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar 1/10 jūras jūdzes, t. i., 185,2 m
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas
portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs
jūras vārti Jūras ostas pilsēta; jūras osta
talasokratija Jūras pārvaldība
akvanautika Jūras pētīšana ar novērojumiem zem ūdens
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā
paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies
atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība
jūrspus Jūras pusē (no kā)
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā
selahiji Jūras skrimšļu zivis, pie kurām pieder arī haizivis
JS Jūras spēki
tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis
belts Jūras šaurums
fretum Jūras šaurums
šaurjūra Jūras šaurums
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km
zunds Jūras šaurums starp divām salām vai starp salu un cietzemi
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm
benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO)
henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā
fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana
promile Jūras ūdens sāļuma mērvienība, kas atbilst vienam gramam sāļu vienā kilogramā ūdens
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā
transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ)
ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos
abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona
pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
vinderlači Jūras vēdzeles
jūrinis Jūras vējš
jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis
bamblis Jūras vēzītis
šrimps Jūras vēzītis, garnele
dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
JVP Jūras vides pārvalde
balle Jūras viļņošanās stipruma mērvienība
bangošana Jūras viļņu apgāšanās piekrastē un sišanās pret krastu; jūras brāzma
viļņubalts Jūras viļņu baltākais krāsas tonis
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras
mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem
pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem
mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
grinds Jūras zīdītājs, delfīnu suga
narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
zīriņš Jūras zīriņš
blekte Jūras zivs
maks Jūras zivs
himera Jūras zivs ar skrimšļa skeletu, ar garu, vārpstveidīgu ķermeni, garu asti un lielām krūšu spurām
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks
asteroīdes Jūras zvaigznes
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
talaso- Jūras-
talato- Jūras-
sebastes Jūrasasari
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji
jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu
cavia Jūrascūciņas
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
hydrophidae Jūrasčūskas
diadema Jūraseži
echinoidea Jūrasežu klase
triglidae Jūrasgaiļi
gobiidae Jūrasgrunduļu dzimta
gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
holothurioidea Jūrasgurķi jeb holotūrijas
crinoidea Jūraslilijas
urginea Jūrassīpoli
sirenia Jūrassirēnas
manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
enhydra Jūrasūdri
pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu
zostera Jūraszāles
zosteraceae Jūraszāļu dzimta
hippocampus Jūraszirdziņi
pantopoda Jūraszirnekļi
asteroidea Jūraszvaigznes
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus")
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
haematopus Jūrasžagatu dzimtas ģints
haematopodidae Jūrasžagatu jeb žagattārtiņu dzimta
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam)
ūdens māte latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis
LJA Latvijas Jūras akadēmija
Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās
RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība)
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation")
kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu
Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jūra.