Paplašinātā meklēšana
Meklējam Indija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- Arābijas-Indijas grēda
- Atlantijas-Indijas grēda
- Centrālā Indijas grēda
- elle un Indija
- I "Indija"
- Indijas bruņurupucis
- Indijas dišeneja
- Indijas kaņepe
- Indijas kanna
- Indijas kobra
- Indijas lācis
- Indijas laptauriņš
- Indijas mahagons
- Indijas mangusts
- Indijas okeāna Britu teritorija
- Indijas okeāna Centrālā lielieplaka
- Indijas okeāns
- Indijas pāvs
- Indijas pita
- Indijas Republika
- Indijas upju zīriņš
- Indijas zemene
- Indijas zilonis
- Indijas zvirbulis
- riekstu jeb Indijas lotoss
Atrasts skaidrojumos (636):
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
- Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos
- Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns
- Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
- Čerapundži apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos, Meghālajas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā
- Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Barhau apdzīvota vieta Indonēzijā, Benkulu provincē, Engano salā Indijas okeānā
- Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
- Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h
- Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā
- Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
- Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains
- Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m
- Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
- Kotaimalajs augstākā virsotne Kardamona kalnos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m
- Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
- Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
- kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt
- Bollywood Bolivuda - Indijas kino un mūzikas industrija, kā arī lielākais kinoindustrijas centrs Indijā un pasaulē
- adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums
- aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav
- pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
- pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
- painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem
- paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai
- IO Britu Indijas okeāna teritorijas divburtu kods
- Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
- potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
- pārijs cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām
- Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija
- Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
- semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
- kannadu valoda dravīdu saimes valoda, oficiālā valoda Indijas štatā Karnātakā
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
- piecgades plāni ekonomiskās attīstības plāni, ko gk. izmantoja PSRS un vairums komunistisko valstu, kā arī dažas citas valstis, piem., Indija
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum")
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
- mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- Aksaičinkels ezers Aksaičinā, Ķīnas un Indijas strīdus teritorijā
- Pangoncho ezers Ķīnas Tibetas autonomajā reģionā un Indijas Džammu un Kašmiras štatā
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
- Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
- Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls
- Lemurija Hipotētisks kontinents ģeoloģiskā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vietā
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m
- Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m
- Adatas raga lielieplaka ieplaka Indijas okeāna rietumos, dziļums 6150 m
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Imfala Imphāla - pilsēta Indijas austrumu daļā
- musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā
- abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai
- Priekšindija Indija, Indostānas pussala
- IN Indija, valsts divburtu kods
- Indijas Republika Indija, valsts pilnais nosaukums
- IND Indija, valsts trīsburtu kods
- antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu
- nopals Indijas augs, uz kura lapām dzīvo košenilla
- Austrumindija Indijas austrumu daļa
- Ficus benghalensis Indijas banjans jeb Bengālijas gumijkos
- Indijas zemene Indijas dišeneja
- Duchesnea indica Indijas dišeneja
- Mesua ferrua Indijas dzelzskoks
- tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma
- Deli Indijas galvaspilsēta un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē, platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
- PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India")
- UNI Indijas informācijas aģentūra (angļu "United News of India")
- tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare
- bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
- Canna indica Indijas kanna
- Cannabis indica Indijas kaņepe
- kanabiss Indijas kaņepes
- kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā
- nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji
- Bolivuda Indijas kino un mūzikas industrija
- briļļučūska Indijas kobra ("Naja naja"), briļļu čūska
- Naja naja Indijas kobra jeb briļļučūska
- antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam
- Melursus ursinus Indijas lācis
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Toona mahagoni Indijas mahagons
- Artocarpus heterophyllus Indijas maizeskoks jeb džekfrūts
- mangifera indica Indijas mango
- Herpestes edwardsi Indijas mangusts
- ratha Indijas mazo tempļu apzīmējums
- dārdžilinga Indijas melnās tējas šķirne
- nāvabs Indijas musulmaņu valdnieku tituls 18. gs.
- INK Indijas Nacionālais kongress
- svadeši Indijas nacionālās neatkarības kustības novirziens "svadeši kustība" 19. gs. b. un 20. gs. 1. pusē
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē
- svaradžisti Indijas nacionālistu partija, kas prasīja Indijas pašpārvaldi (svaradžu) Britu impērijas ietvaros; svaradžistu partija faktiski beidza pastāvēt 1930. g.
- haridžans Indijas nepieskaramo kastas loceklis
- Banādiras krasts Indijas okeāna Āfrikas piekraste, aptuveni no Mogadīšo līdz Gvardafui ragam
- IOT Indijas Okeāna Britu Teritorija, tās trīsburtu kods
- Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- Befutakas līcis Indijas okeāna līcis Madagaskarā, salas ziemeļu gala rietumu piekrastē
- nababs Indijas pavaldonis kolonizācijas laikmetā
- Pavo cristatus Indijas pāvs
- kolarieši Indijas pirmiedzīvotāji, kas dzīvojuši tur jau pirms dravidu ienākšanas; tumšu ādas krāsu, biezām lūpām
- Pitta brachyura Indijas pita
- madrass Indijas puszīda drēbe
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
- indieši Indijas Republikas pamatiedzīvotāji
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
- Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi
- Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atradās valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu; Indijas parlaments 2019. gada 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja štata autonomiju un līdz 31. oktobrim izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu Džammu un Kašmīras, bet otru Ladākhas teritorijā
- Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
- Džārkhanda Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumu daļā, administratīvais centrs - Rānčī, platība - 79714 kvadrātkilometru, 30010000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, santalu
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.)
- dalberģija Indijas rožkoks
- INR Indijas rūpija; Indijas Republikas valūtas kods, sīknauda - paiss
- Ladākha Indijas savienības teritorija tās ziemeļos (hindi: लदाख), Himalaju rietumu daļā, izveidota 2019. g. oktobrī, tās administratīvais centrs ir Leha
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
- Sesamum indicum Indijas sezams
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu
- Calandrella raytal Indijas sīkcīrulis
- Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi
- sikara Indijas tempļa vainaga daļa virs celles
- Čandīgarha Indijas teritorija Himalaju piekājē, platība - 114 kvadrātkilometri, 1063000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - pendžābu, hindi, angļu
- hindustāni Indijas un Pakistānas starpnacionālā saziņas valoda, kas stiprā persiešu, arābu un citu valodu ietekmē izveidojusies uz hindi dialektu pamata; no hindustāni attīstījusies literārā hindi un urdu valoda
- Datura metel Indijas velnābols
- indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu
- hindu Indijas ziemeļu daļas (Hindustānas) pamatiedzīvotāji, kas runā hindi valodā
- Elephas maximus Indijas zilonis
- Passer indicus Indijas zvirbulis
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda
- čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja
- maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu
- hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas Republikas valsts valoda
- indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
- Adenas līcis jūras līcis (_Gulf of Aden_) Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Āfriku u Arābijas pussalu
- Amundsena līcis jūras līcis Antarktīdā (angļu val. _Amundsen Bay_), Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Anžuānas līcis jūras līcis Indijas okeāna Komoru salās, Nzvani salas ziemeļrietumos
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
- Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
- Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
- Baraveli šaurums jūras šaurums Indijas okeāna Maldīvu salās, starp Nūnu un Lavijani jeb Miladunmardulu un Fādiporlu salām
- Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
- Bali šaurums jūras šaurums Indonēzijā starp Javas un Bali salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu
- Lombokas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, starp Bali un Lombokas salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu.
- Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju, savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m
- Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
- Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
- Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
- Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
- Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus
- dividivi kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā
- kolombo kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā
- Kokanada Kākināda - pilsēta Indijas dienvidaustrumos
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
- Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m)
- Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns)
- Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
- Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
- Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
- Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
- kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
- zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala
- Katjavaras pussala Kāthiāvāras pussala Indijas rietumu daļā
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Karagpūra Kharagpura, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengāles štatā
- Koimbatura Kojamputūra - pilsēta Indijas dienvidrietumos
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda
- Kalkuta Kolkata - pilsēta Indijas austrumos, tās nosaukums līdz 2001. g.
- stambha Kolonnas nosaukums Indijas arhitektūrā
- Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
- Aldabras atols koraļļu sala Aldabras salu ziemeļos (_Aldabra Atoll_), Seišelu Republikas teritorija, Indijas okeāna rietumu daļā
- pelamss Ķīnas vai Indijas zīda audums, arī atlasam līdzīgs
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- dravīdi liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās
- mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- Ludiāna Ludhiāna, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ludhiana")
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
- Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m
- Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
- Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
- Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta
- Bā Maldīvijas Republikas atols (_Baa_), atrodas Indijas okeāna Maldīvu salu ziemeļrietumu daļā, ietver Dienvidu Mārlosmandulu un Goidū atolu
- meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums
- Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā
- marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
- čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids
- Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija
- Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma)
- Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- Mongira Mungera, pilsēta Indijas ziemeļos ("Monghyr")
- Moradabada Murādābāda, pilsēta Indijas ziemeļos ("Moradabad")
- Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai
- bengāļi Nācija, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji
- Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē
- anaša Narkotiska viela no Indijas kaņepēm
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm
- marihuāna Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- gunda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas
- gonda Naudas vienība Bengālē, 1/1000 Indijas rūpijas; gunda
- Batimalva neliela sala Andamanu jūras Nikobaru salu ziemeļu daļā, Indijas savienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salas
- Deli neliela sala Indijas okeānā, Indonēzijas teritorija, Javas salas dienvidrietumu piekrastē
- Baruna neliela sala Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Indijas okeāna Javas salas dienvidu piekrastē
- Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija
- Alfonsa salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Alphonse Group_), Seišelu teritorija
- Apotru salas nelielu salu grupa Indijas okeāna Krozē salu ziemeļos, Francijas aizjūras teritorija
- kanabiss no Indijas kaņepēm iegūta narkotika
- katamarāns no vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē)
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai
- Jaundeli Ņūdeli, Indijas galvaspilsētas Deli daļa
- dangari Oraoni - tauta Indijas dienvidaustrumos
- musulmaņu līga organizācija, kas tika nodibināta 1906. gadā ar mērķi veicināt Indijas musulmaņu intereses un politiskos centienus
- Austrālijas-Antarktīdas pacēlums pacēlums Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā, starp 80 un 160 austrumu garuma grādiem, savieno Centrālo Indijas grēdu ar Klusā okeāna dienvidu pacēlumu, garums - 6000-6500 km, platums - 500-550 km, mazākais dziļums 1648 m austrumu daļā
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
- tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
- garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
- Patkaja kalni Pātkai grēda ("Pātkai Range") Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos
- Pandžaba Pendžāba, štats Indijas ziemeļrietumos
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija)
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita
- Badana periodiski izsīkstoša upe Somālijas dienvidos (_Baddana_), lietus periodos ietek Indijas okeānā
- Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča
- šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls
- tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
- Džeraldtona pilsēta Austrālijā ("Geraldton"), Rietumaustrālijā, Indijas okeāna krastā, 39800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Banberi pilsēta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata dienvidrietumos, Indijas okeāna Ģeogrāfa līča krastā
- Baseltona pilsēta Austrālijas dienvidrietumos, Rietumaustrālijas štatā, Indijas okeāna Ģeogrāfa līča dienvidu piekrastē
- Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē
- Portelizabeta pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Īstlondona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. _East London_, būru val. _Oos-London_), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Durbana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta
- Belitovila pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provinces austrumos, Ilembes distrikta dienvidos, Indijas okeāna krastā
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.)
- Rourkela pilsēta Indijas austrumos (_Raurkela_), Orisas štata ziemeļos, Brahmani krastos, 536500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sindri pilsēta Indijas austrumos, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisajā krastā
- Kohīma pilsēta Indijas austrumos, Nāgālendas štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kataka pilsēta Indijas austrumos, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štatā, Mahanadi labajā krastā, 535100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos, osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4487000 iedzīvotāju (2013. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta
- Bardhamāna pilsēta Indijas austrumos, Rietumbengālē, 450900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Agartala pilsēta Indijas austrumos, Tripūras štata administratīvais centrs, \~523000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Šilonga pilsēta Indijas austrumu daļā, 1525 m vjl., Meghālajas štata administratīvais centrs, 143200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Āīzola pilsēta Indijas austrumu daļā, Mizorāmas štata administratīvais centrs, 293400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi
- Dindigula pilsēta Indijas dienvidos ("Dindigul"), Tamilnādas štatā, 207300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kolargoldfīlsa pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kumbakonama pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metūra pilsēta Indijas dienvidos ("Mettūr"), Tamilnādas štatā, 52800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nagarkoila pilsēta Indijas dienvidos ("Nagercoil"), Tamilnādas štatā, 224800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tūtukuti pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velūra pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Badravati pilsēta Indijas dienvidos, Karnatakas štatā, Badras krastos
- Koči pilsēta Indijas dienvidos, Keralas štatā, Lakšadvīpu jūras krastā, 607000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Thiruvananthapurama pilsēta Indijas dienvidos, Lakšadvīpu jūras piekrastē, Keralas štata administratīvais centrs, 743700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
- Polači pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štata rietumos, 90000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Maduraja pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 1561000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
- Kojamputūra pilsēta Indijas dienvidrietumos, Tamilnādas štatā, 1600000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā, Karnatakas štata administratīvais centrs (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kandla pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mālegaona pilsēta Indijas rietumos ("Malegaon"), Mahārāštras štatā, Girnas krastos, 471000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Adžmera pilsēta Indijas rietumos (hindi: अजमेर, angļu: Ajmer), Radžastānas štatā, Aravali grēdā, \~900 m vjl., 542600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Amdāvāda pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā (_Ahmadābād_; gudžaratu: અમદાવાદ), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); arī Ahmadābāda (angļu: Ahmedabad, hindi: अहमदाबाद)
- Pune pilsēta Indijas rietumos Mahārāštras štatā, 3120000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Damāna pilsēta Indijas rietumos, Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, 35700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Gāndhīnagara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata administratīvais centrs, dibināta 1964. g.
- Sūrata pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 5935000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Vadodara pilsēta Indijas rietumos, Gudžarātas štatā, 2070000 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda
- Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
- Nāšika pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata ziemeļrietumos, 1486000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Panadži pilsēta Indijas rietumos, osta Arābijas jūras krastā, Goa štata administratīvais centrs, 40000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Akola pilsēta Indijas vidienē (_Akola_), Mahārāštras štatā, 427000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Durga pilsēta Indijas vidienē, Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bālāghāta pilsēta Indijas vidienē, Madhja Pradēšas štatā, Vaingangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bhandāra pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Durgāpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Durgapur"), Rietumbengāles štatā, Damodaras kreisajā krastā, 493400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kharagpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Kharagpur"), Bihāras štatā, 26900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kharagpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Kharagpur"), Rietumbengāles štatā, 207600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rānīgandža pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Rānīganj"), Rietumbengāles štatā, Damodaras upes ielejā, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Patna pilsēta Indijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Patna"), osta Gangas krastā, Bihāras štata administratīvais centrs, 1680000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džamšedpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Džārkhandas štatā, 570300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Gāntoka pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Leha pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Ladākhas teritorijas administratīvais centrs
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams
- Muzafarpura pilsēta Indijas ziemeļos (_Muzaffarpur_), Bihāras štatā, Burigandakas krastos, 393700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Firozābāda pilsēta Indijas ziemeļos ("Firozabad"), Utarpradēšas štatā, 604000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Haridvāra pilsēta Indijas ziemeļos ("Haridwar"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 310500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mirzāpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Mirzāpur"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 233700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mungera pilsēta Indijas ziemeļos ("Munger"), Biharas štatā, Gangas labajā krastā, 213100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Patiāla pilsēta Indijas ziemeļos ("Patiāla"), Pendžābas štatā, 406200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sahāranpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Saharanpur"), Utarpradēšas štatā, 705500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Srinagara pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Srinagar"), Kašmiras ielejā 1600 m vjl., Dželamas krastos, Džammu un Kašmiras štata administratīvais centrs, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Šahdžahanpura pilsēta Indijas ziemeļos (शाहजहाँपुर "Shahjahanpur"), Utarpradēšas štatā, 346100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Laknava pilsēta Indijas ziemeļos, Gomati krastos, Utarpradēšas štata un Laknavas apgabala administratīvais centrs, 3380000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Farīdābāda pilsēta Indijas ziemeļos, Harjānas štata lielākā pilsēta, 1055000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
- Dehrādūna pilsēta Indijas ziemeļos, Utarakhandas štata administratīvais centrs, 578000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vārānasī pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa
- Meratha pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas un Džamnas upstarpā, 1309000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
- Džammu pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jammu"), Džammu un Kašmīras štata administratīvais centrs, 791000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rohtaka pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Rohtak"), Harjānas štatā, 374300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Udajpura pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Udaipur"), Radžastānas štatā, 451700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rādžkota pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Gudžarātas štatā, 2040000 iedzīvotāju (2023. g.)
- Bīkānera pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Rādžastānas štatā, Tara tuksnesī, 529000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Medana pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kukupa pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Jogjakartas provinces dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Pameunpeuka pilsēta Indonēzijā, Javas salas dienvidos, Rietumjavas provincē, Indijas okeāna piekrastē
- Belimbina pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas un Lampunas provinces dienvidrietumos, Indijas okeāna krastā
- Malindi pilsēta Kenijā ("Malindi"), osta Indijas okeāna krastā, 53800 iedzīvotāju (1999. g.)
- Mombasa pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā
- Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē
- Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Sada pilsēta Majotas Departamentālkopienā (Francijas aizjūras kopienā), Indijas okeāna Komoru salu Majotas salā, 7000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Senbenuā pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpjēra pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpola pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendenī pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Marka pilsēta Somālijā ("Marka"), Indijas okeāna piekrastē, 168200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Banderbeila pilsēta Somālijā, Puntlendā, Indijas okeāna krastā
- Barāve pilsēta Somālijā, valsts dienvidu daļā, Indijas okeāna piekrastē
- Kismājo pilsēta Somālijas dienvidu daļā ("Kismaayo"), Indijas okeāna piekrastē, 195900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Galle pilsēta Šrilankā ("Galle"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 90900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Matara pilsēta Šrilankās dienvidos ("Matara"), tējas izvedosta Indijas okeāna krastā, 68200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Mauntlavīnija pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija
- Mtvara pilsēta Tanzānijā ("Mtwara"), valsts dienvidrietumu daļā, osta Indijas okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Zanzibāra pilsēta Tanzānijā, tāda paša nosaukuma salā, osta Indijas okeāna šauruma krastā, 422000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Lindi pilsēta Tanzānijas dienvidaustrumos ("Lindi"), osta Indijas okeāna krastā, 41500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mozambika pilsēta un osta Mozambikas Republikas dienvidaustrumu daļā, nelielā piekrastes koraļļu salā Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Džhāmsī Pilzēta Indijas ziemeļos ("Jhānsi"), Utarpradēšas štatā, 383600 iedzīvotāju (2001. g.)
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas
- Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam
- seno laiku pirmais posms pirmās (upju ieleju) civilizācijas - Divupes, senās Ēģiptes, senās Indijas un senās Ķīnas civilizācijas
- dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas
- diuri Portāla būve pie austrumu (Indijas, Persijas un Mazāzijas) pilīm
- Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru
- sūba Province Indijas lielmogulu valstī
- Bantena province Indonēzijā, Javas salas rietumos, robežojas ar Džakartu un Rietumjavu, ziemeļos apskalo Javas jūra, rietumos un dienvidos - Indijas okeāns
- Benkulu province Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Rietumsumatras, Džambi, Dienvidsumatras un Lampunas provinci, dienvidrietumos apskalo Indijas okeāns
- Bāgmatī province Nepālā (_Bāgmatī_, _Bāgmatī pradēśa_, बागमती प्रदेश), robežojas ar Gandaki, Madhešas un Koši provinci, kā arī ar Ķīnas Tibetas autonomo reģionu ziemeļos, un Indijas Bihāras štatu dienvidos
- subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī
- Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m
- Bada krasts pussala Antarktīdas Vilksa Zemes piekrastē (_Budd Coast_), Indijas okeāna Mosona jūrā
- Arābijas jūra pusslēgtā jūra Indijas okeānā (_Arabian sea_), starp Arābijas un Indostānas pussalu, platība - 3683 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 2734 m, lielākais - 5203 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,1 m
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
- rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls
- marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa)
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
- Giras mežs rezervāts Indijā, Gudžarātas štatā, Kāthiāvāras pussalā, platība - 3160 kvadrātkilometru, dibināts 1965. g. pēdējo Indijas pasugas lauvu saglabāšanai
- Nelumbo nucifera riekstu jeb Indijas lotoss
- Sodružestvas jūra Sadraudzības jūra Indijas okeānā
- Adeles sala sala (_Adele Island_) Indijas okeānā, Austrālijas ziemeļrietumu piekrastē
- Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
- Balčeri sala sala Bangālijas līča ziemeļu piekrastē, Indijas Rietumbengāles štata teritorija
- Bāngaduni sala Bengālijas līča ziemeļos, Indijas Rietumbengāles štata dienvidaustrumos, Sundarbanu nacionālā parka teritorija
- Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā
- Androta sala Indijas okeānā (_Andrott Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salās, Indijas Lakšadvīpu teritorijā
- Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns)
- Mafija sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā
- Panaitana sala Indijas okeāna Javas salas rietumu piekrastē, Indonēzijas Bantenas provinces teritorijā
- Ķenguru sala sala Indijas okeāna Lielajā Austrālijas līcī ("Kangaroo Island"), Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, platība - 4351 kvadrātkilometrs, garums - 144 km, platums - 40 km, augstums - līdz 300 m
- Pemba sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m
- Madagaskara sala Indijas okeāna rietumu daļā, platība - \~582000 kvadrātkilometru, ceturtā lielākā sala pasaulē, garums - \~1600 km, platums - >600 km, augstākā virsotne - 2666 m
- Abdelkūrī sala Indijas okeāna ziemeļos (_'Abd al-Kūrī_), uz rietumiem no Sokotras salas, Jemenas teritorija, garums - \~33 km, platums - līdz 5 km
- Šrilanka sala Indijas okeāna ziemeļu daļā pie Indostānas pussalas, no kuras šķir Polka šaurums un Mannāras līcis
- Zanzibāra sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi
- Barova sala sala Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumaustrālijas štata teritorija
- Bankaru sala Indijas okeānā, Baņakas arhipelāgā, rietumos no Sumatras salas, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
- Penida sala Indijas okeānā, dienvidrietumos no Bali salas, Indonēzijas Bali provinces teritorija, ko no Bali salas atdala Badunas šaurums, austrumos - Lombokas šaurums
- Babi sala Indijas okeānā, Indonēzijas Ačehas provinces teritorija
- Kambanana sala Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumu piekrastē, Indonēzijas Centrālās Javas provincē
- Arida sala Indijas okeānā, Seišelu salu ziemeļos, Seišelu Republikā
- Mariona sala Indijas okeānā, viena no Prinča Edvarda salām, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība - 255 kvadrātkilometri
- Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
- Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
- Andamanu salas salu grupa Bengālijas līcī, norobežo Andamanu jūras ziemeļu daļu, Indijas teritorija, platība - 6400 km^2^, 160000 iedzīvotāju
- Amīndīvu salas salu grupa Indijas dienvidrietumos (_Amīndīvi Islands_), Lakšadvīpas teritorijā, Lakšadvīpu salu ziemeļu daļā
- Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas
- Bakanīra arhipelāgs salu grupa Indijas okeāna Austrālijas piekrastē, Rietumaustrālijas štata teritorija
- Baņakas arhipelāgs salu grupa Indijas okeāna austrumos, Sumatras salas rietumu piekrastē, Indonēzijas teritorija
- Batu salas salu grupa Indijas okeāna austrumu daļā, Sumatras salas rietumu piekrastē, Indonēzijas Ziemeļsumatras provinces teritorija
- Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
- Afrikanu salas salu grupa Seišelās (_African Banks_), Indijas okeāna rietumos, Amirantu salu grupas ziemeļos
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis
- Seišelu Republika Seišelas, valsts Indijas okeāna rietumu daļā
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas
- Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.)
- pana sena Indijas sudraba un vara monēta
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem
- sānkhja Senās Indijas filozofijas skola (ar uzplaukumu 3.-9. gs.), kas atzīst vēdu autoritāti un atzīst divus pirmcēloņus materiālo (prakriti) un garīgo (purušu), kuru mijiedarbība ir visas attīstības pamatā
- sānkja Senās Indijas filozofijas skola, kura atzīst vēdu autoritāti un kuras pamatā ir mācība par cēlonību; izšķir divas realitātes - dabu (prakriti) un individuālo garu (purušu); sānkhja
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
- darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs
- Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst
- takamahaks Smaržaini sveķi no Indijas, lieto kvēpināšanai
- Kačha Solončaki Pakistānā un Indijas rietumos, uz dienvidaustrumiem no Indas deltas, platība - >20000 kvadrātkilometru, garums austrumu-rietumu virzienā - >300 km, platums - 40-80 km, augstums - līdz 200 km, vietām - >400 m
- Mogadiša Somālijas galvaspilsēta (somāliešu val. "Muqdisho"), osta Indijas okeāna piekrastē, 2,85 mlj iedzīvotāju
- I Starptautisks signāls "Indija" - nozīmē "es mainu kursu pa kreisi"
- hartals Streika veids Indijā nacionālās atbrīvošanās kustības laikā (1918-1947): to vadīja Indijas Nacionālais kongress, un tas bija vērsts pret angļu kolonizatoriem
- Aksaičina strīdus teritorija Himalaju kalnos, uz kuru pretendē Ķīna un Indija
- čultri Svētceļotāju halle Indijas jaunbrahmaņu arhitektūrā
- kauri šīs ģints suga ("Cypraea moneta"), kas mīt Indijas un Klusā okeāna tropu daļā; tās gliemežvākus lietoja jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē.; arī ļauno garu atbaidīšanai
- dugongs šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
- Aconitum ferox šīs ģints suga, kas sastopama Indijas austrumu daļā, satur pseidakonitīnu, visstiprāko no augu indēm
- nātha-sampradāja Šivaistiska tantriska sekta, kas izveidojās Bengālijas ziemeļaustrumos un izplatījās arī citos Indijas apvidos
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces
- Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns
- Manipura Štats Indijas austrumos ("Manīpur"), administratīvais centrs - Imphāla, platība - 22327 kvadrātkilometri, 2627000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - meiteju
- Nāgālenda štats Indijas austrumos, administratīvais centrs - Kohīma, platība - 16579 kvadrātkilometri, 2187000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu
- Mizorāma Štats Indijas austrumu daļā ("Mizorām"), administratīvais centrs - Āīzola, platība - 21087 kvadrātkilometri, 980000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - mizo
- Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
- Rietumbengāle štats Indijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Kolkata (Kalkuta), platība - 88752 kvadrātkilometri, 87869000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - bengāļu
- Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
- Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
- Karnātaka Štats Indijas dienvidrietumu daļā ("Karnātaka"), administratīvais centrs - Bengalūru, platība - 191791 kvadrātkilometrs, 57399000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - kannadigu
- Bihāra Štats Indijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Patna, platība - 94163 kvadrātkilometri, 93823000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - maithilī, hindi
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
- Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu
- Madhja Pradēša štats Indijas vidienē (_Madhya-Pradesh_), administratīvais centrs - Bhopāla, platība - 308245 kvadrātkilometri, 69279000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Asama štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Dispura, platība - 78438 kvadrātkilometri, 29929000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - asamiešu
- Meghālaja štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Šilonga, platība - 22429 kvadrātkilometri, 2536000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu
- Sikima štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu; mazākapdzīvotais un otrs mazākais (aiz Goa) Indijas štats
- Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
- Rādžastāna Štats Indijas ziemeļrietumu daļā ("Rājasthān"), administratīvais centrs - Džajpura, platība - 342239 kvadrātkilometri, 64641000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Utarakhanda štats Indijas ziemeļu daļā (_Uttarakhand_), administratīvais centrs - Dehrādūna, platība - 53483 kvadrātkilometri, 9497000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, hindi
- Pendžāba Štats Indijas ziemeļu daļā ("Panjāb"), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), platība - 50362 kvadrātkilometri, 26591000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - pendžābu
- Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Murugans Tamilu (Indijas dienvidi) mitoloģijā - auglības, medību, kara un uzvaras dievs
- pejas Tamilu (Tamilnadas štats, Indija) mitoloģijā - baismīga izskata velnenes ar plīvojošiem matiem
- lingajata Tantriska šivaisma skola, kas izplatīta Indijas dienvidos un pielūdz Šivas lingu 2
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
- oraoni tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti
- kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
- santali tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
- hariji tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
- savari tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana
- mikiri tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi
- kasi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Meghālajas štatā, arī Bangladešas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi ar dažām vedoīdu iezīmēm
- lušeji tauta, dzīvo Indijas austrumos, Mizorāmas štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - kristiānisms, arī animistiskie ticējumi
- tiperi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms
- korki tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums
- džati tauta, dzīvo Indijas ziemeļu daļā un Pakistānā, runā lendu valodas dialektos un pandžabu valodās, Indijā arī hindustāni dialektos, reliģija - islāms, sikisms
- kašmirieši tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti
- džaunsari tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
- garhvali tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
- kumauni tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti
- gurki Tautas, kas dzīvo Nepālas centrālajā un dienvidrietumu daļā, kas gk. cēlušās, ienācējiem no Indijas sajaucoties ar vietējiem himalajiešiem; no XIX gs. par gurkiem sauca Nepālā vervētos kareivjus, kas veidoja izlases karaspēka vienības, sākotnēji - britu-indiešu, vēlāk - indiešu armijā
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie
- gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
- botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
- barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti
- taji Tautu grupa (siāmieši, laosieši, taji, šani, džuani, hamti, huni, mulaji, maolani, buji, duni, li) dzīvo Indoķīnas valstīs, Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos
- pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
- THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes
- Tana Thāne - pilsēta Indijas rietumos
- Tiruvanantapurama Thiruvananthapurama - pilsēta Indijas dienvidos ("Thiruvananthapuram")
- metempsihoze Ticība tam, ka dvēsele pēc miesas nāves iemiesojās citā cilvēka vai dzīvnieka ķermenī vai augā; koncepcija sevišķi attīstīta Indijas reliģijās
- slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas
- Tutikorina Tutukudi - pilsēta Indijas dienvidos
- Tana upe Āfrikas austrumu daļā (_Tana_), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs
- Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
- Zambezi upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu
- Šebele upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle
- Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
- Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
- Mareja upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst
- Ficroja upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī
- Ruvuma upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā
- Rufidži upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā
- Tugela upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums
- Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka
- Ačeha upe Indonēzijā (_Aceh_), Sumatras salas ziemeļrietumu galā, ietek Indijas okeānā
- Satledža upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā
- Bemarivu upe Madagaskarā, Ancirananas provincē, sākas Caritananas kalnos, ietek Indijas okeānā
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls
- austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
- Varanasi Vārānasī, pilsēta Indijas ziemeļos
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
- Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- batri viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- dakari viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- dorji viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- dorli viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- durvi viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- halbi viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- koiji viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- mariji viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- muriji viena no gondu cilšu grupām, dzīvo Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām
- magari viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu
- gurungi viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms
- kula viena no ietekmīgākajām vāmačaras - "kreisās rokas" tantrisma - sektām, kas izplatīta Indijas Asamas, Rietumbengālas un Kašmiras štatos
- Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
- kuki viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- lakeri viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- lušeļi viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- mari viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- maringi viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- peti viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- sokti viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- manipuri viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi
- tado viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos, Manipuras štatā, un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas
- angami viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- ao viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- loti viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- rengmi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- semi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju
- nizams viens no valdnieku tituliem Indijas dienvidos
- Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
- Benara virsotne Komoras salu Majotas salā, Francijas aizjūras kopienā Indijas okeānā, augstums - 660 m
- tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās
- karijs Vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
- Rosa kalns vulkānisks masīvs Kergelena salā Indijas okeāna dienvidu daļā, augstums – 1965 m
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas)
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns)
- Bantenana rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas dienvidaustrumos, austrumos to apskalo Bali šaurums, bet dienvidos un rietumos Indijas okeāns
- Čankuana rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas rietumos, uz dienvidiem vērsts izvirzījums Indijas okeānā
- Angunci rags zemesrags Madagaskarā (_Angontsy, Tanjona_), salas galējais austrumu izvirzījums Indijas okeānā
- Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna
- Amirantu salas zemu koraļļu salu (~150) grupa Indijas okeāna rietumos (_Les Amirantes_), uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas sastāvā, platība 83 km^2^
- Arābijas-Indijas grēda zemūdens grēda Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, stiepjas 4500 km no Adenas līča uz dienvidaustrumiem, pārejot Centrālajā Indijas grēdā, platums - līdz 750 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m, mazākais 1658 m, riftu aizās līdz 6492 m
- Adatas raga plato zemūdens plakankalne Indijas okeāna rietumos, uz dienvidaustrumiem no Adatas raga, dziļums 2025 m
- Āfrikas–Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala
- Atlantijas-Indijas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Indijas okeāna dienvidrietumu daļā līdz 250 m zjl.
- upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā)
- ziemeļpasāti Ziemeļpasātu straume - pasaules okeāna virsas pasātu straumju sistēmas ziemeļu puslodē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h, Klusajā okeānā visu gadu, Atlantijas okeānā tikai vasarās, Indijas okeānā sakarā ar musonu vējiem ziemeļpasātu straumes neveidojas
- indoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Indija.