Paplašinātā meklēšana
Meklējam Hor.
Atrasts vārdos (58):
- Hor:1
- Hori:2
- Hors:1
- Horki:1
- Horna:1
- Horva:1
- Hordns:1
- Horēbs:1
- Horega:1
- Horezu:1
- Horiņa:1
- Hornsī:1
- Horoga:1
- Horola:1
- Horsta:1
- Horezma:1
- Horgene:1
- Hormuzs:1
- Hornāra:1
- Hornuma:1
- Horodņa:1
- Horošča:1
- Horšema:1
- Horšice:1
- Hortene:1
- Horāciji:1
- Horasana:1
- Horidojs:1
- Horlivka:1
- Hornbaha:1
- Hornheds:1
- Horodoka:1
- Horohiva:1
- Horoševa:1
- Horošova:1
- Horošovi:1
- Horsensa:1
- Hornberga:1
- Hornsīlda:1
- Hornsleta:1
- Horodenka:1
- Horodišče:1
- Horstmāra:1
- Horšovice:1
- Hortobāģa:1
- Horvātija:1
- Horamābāda:1
- Horamšahra:1
- Hordalanne:1
- Horologium:1
- Horostkiva:1
- Horstenhof:1
- Hortjatisa:1
- Horremabada:1
- Horremšehra:1
- Horaždžovice:1
- Horna-Bādmeinberga:1
- Hornbeka-Dronningmelle:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (438):
- exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem.
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
- Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā
- Bājka apdzīvota vieta Irānā, Rezāvi Horasāna ostānā
- Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
- Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā
- Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā
- Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos
- Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon").
- dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon").
- Hordeum vulgare ssp. distichon divkanšu mieža "Hordeum distichon" nosaukuma sinonīms
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Īhi Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas dievs, dievietes Hatoras un dieva Hora dēls.
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
- Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua.
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu.
- kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horremabada Horamābāda, pilsēta Irānā.
- Horremšehra Horamšahra - pilsēta Irānā.
- notohorda Horda jeb muguras stīga, plātnīte embrija ķermenī zem smadzeņu kanāla, primārā skeleta ass.
- chordata Hordaiņi.
- neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
- Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā.
- monohoreja Horeja, kas skar vienu ķermeņa daļu.
- horejisks Horejai līdzīgs; tāds, kas atgādina horeju.
- horejveida- Horejai līdzīgs.
- ortohoreja Horejas forma, kad horejiskās kustības parādās tikai stāvot.
- hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē.
- svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
- choreogrāfs Horeogrāfs.
- horioangiofibroma Horija angiofibroma.
- eksohorijs Horija ārējā kārta.
- horioģenēze Horija attīstība.
- kotiledons Horija bārkšu grupa.
- prolans Horija gonadotropins.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- skailaits Horizontāla gaismas lūka (logs) uz kuģa vai jahtas.
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas.
- štreks Horizontāla kalnraktuves apakšzemes eja bez tiešas izejas uz virszemi.
- karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu.
- onihoshīze Horizontāla nagu plaisāšana.
- orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni.
- grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti.
- spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību.
- pseidonistagms Horizontālas acs kustības, kas atšķiras no īstā nistagma ar to, ka nav ritmiskas, regulāras.
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- izohipsa Horizontāle.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- plandeniski Horizontāli, guļus.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
- laukumaizsegs Horizontāls dūmu aozsegs pār noteiktu teritoriju.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
- gulisks Horizontāls.
- šļaucisks Horizontāls.
- šķore Horizontās stienis, kurā ar āķi iekar katlu.
- apvārsme Horizonts, apvārsnis.
- horiconts Horizonts.
- Gorki Horki, pilsēta Baltkrievijā.
- nostocales Hormogoni - zilaļģu nodalījuma klase.
- hormogonophyceae Hormogonu klase.
- spirulina Hormogonu klases ģints.
- stigonema Hormogonu klases ģints.
- tolypothrix Hormogonu klases ģints.
- oscillatoriales Hormogonu klases rinda.
- gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints.
- hormonopoēze Hormona produkcija; iekšējā sekrēcija.
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku.
- folikuloma Hormonāli aktīvs audzējs, kas cēlies no olnīcas granulārā apvalka šūnām.
- tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai.
- bradikinīns Hormonam līdzīgs polipeptīds, kas rodas no asins globulīniem proteāžu ietekmē; izraisa asinsvadu paplašināšanos un gludās muskulatūras kontrakcijas.
- citokinīni Hormoni, kas veicina šūnu dalīšanos.
- dzimumhormoni Hormoni, ko izdala dzimumdziedzeri.
- vagotonīns Hormonpreparāts, ko iegūst no aizkuņģa dziedzera; pastiprina insulīna darbību, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu.
- paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām.
- gestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti.
- progestagēns Hormons ar progesterona aktivitāti.
- EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības.
- sekretīns Hormons, kas piedalās aizkuņģa dziedzera sekrēcijas regulēšanā.
- kallikreīns Hormons, kas rodas pankreātā un cirkulē asinīs; izdalās ar urīnu.
- neirohormons Hormons, kas stimulē nervu sistēmu.
- gonadotropīns Hormons, kas stimulē.
- eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros.
- glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
- hormonoprivija Hormonu iztrūkums organismā.
- dishormonisms Hormonu veidošanās vai funkcijas traucējums.
- Stropharia hornemannii Hornemaņa virpainīte.
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- hornungia Hornungijas.
- klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama
- kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums.
- kontrgarde Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums.
- kontrverks Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums.
- Gorodenka Horodenka - pilsēta Ukrainā.
- Gorodišče Horodišče - pilsēta Ukrainā.
- Gorodņa Horodņa - pilsēta Ukrainā.
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā.
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā.
- Gorohova Horohiva, pilsēta Ukrainā.
- horohromatisks Horohromatiskā karte - karte, kurā attēlotā teritorija ir sadalīta zonu sērijās un katra no sērijām iekrāsota vai iesvītrota.
- hydrangea Hortenzijas.
- hydrangeaceae Hortenziju dzimta.
- deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
- kirengešoma Hortenziju dzimtas ģints ("Kirengeshoma"), dekoratīvi ziedaugi.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums.
- džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas.
- hrvati Horvāti.
- kroati Horvāti.
- Kroatija Horvātija, tās nosaukums vācu, angļu, franču un dažās citās valodās.
- HR Horvātija, valsts divburtu kods.
- Horvātijas Republika Horvātija, valsts pilnais nosaukums.
- HRV Horvātija, valsts trīsburtu kods.
- Hrvatska Horvātija.
- sabors Horvātijas parlaments.
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- horv. Horvātu-.
- hutchinisa Hutchinisa petraea - klinšu horungijas "Horungia petraea" nosaukuma sinonīms.
- Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
- Ivaniča-Grada Ivaničgrada, pilsēta Horvātijā.
- Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Hormuzs jūras šaurums starp Omānu (Arābijas pussalā) un Irānu (agļu val. “Hormuz”), savieno Persijas un Omānas līci, garums - 195 km, platums 56-116 km, dziļums - līdz 229 m, plūdmaiņas - līdz 3,5 m
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
- Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
- Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
- Bāharzs kalnu grēda Irānā (_Bākharz, Kūhhā-ye_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumos
- Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
- Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
- Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
- Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
- Kroacija Kroātija, Horvātijas nosaukums dažās valodās.
- Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā.
- Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā.
- Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā
- Baraņa Meģe Ungārijas dienvidrietumos ("Baranya"), starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju.
- dveiļi Mieži ("Hordeum").
- miezis Mieži ("Hordeum").
- vārpate Mieži ("Hordeum").
- divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
- kuna naudas pamatvienība Horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
- Horošova Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants.
- Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants.
- Serbedaru valsts nodibinājās Horasānā 1337. g. un pastāvēja līdz 1381. g., kad to likvidēja Timurs
- Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara.
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā.
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
- Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota.
- Horna Pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goradiza Pilsēta Azerbaidžānā ("Horadiz"), Fuzuli rajonā, 2800 iedzīvotāju (2008. g.).
- Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā (port. val. "Belo Horizonte"), Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. G.)
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Bakara Pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belišče Pilsēta Horvātijā ("Belišče"), Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benkovaca Pilsēta Horvātijā ("Benkovac"), Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Biograda na Moru pilsēta Horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bjelovara Pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buje Pilsēta Horvātijā ("Buje"), Istras županijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buzeta Pilsēta Horvātijā ("Buzet"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Cresa Pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Crikvenica Pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čabara Pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čakoveca Pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čazma Pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Daruvara Pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Delnice Pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Drniša Pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Garešnica Pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glina Pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gospiča Pilsēta Horvātijā ("Gospič"), Likas-Seņas županijā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hvara Pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iloka Pilsēta Horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Imotski Pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaneca Pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaničgrada Pilsēta Horvātijā ("Ivanič-Grad"), Zagrebas županijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jastrebarsko Pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karlovaca Pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kastava Pilsēta Horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaštela Pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Klanjeca Pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Knina Pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Komiža Pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koprivnica Pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korčula Pilsēta Horvātijā ("Korčula"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kraljevica Pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krapina Pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Križevci Pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krka Pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kutjevo Pilsēta Horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Labina Pilsēta Horvātijā ("Labin"), Istras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lepoglava Pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lipika Pilsēta Horvātijā ("Lipik"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ludbrega Pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Makarska Pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metkoviča Pilsēta Horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Našice Pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nina Pilsēta Horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novaļa Pilsēta Horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novigrada Pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novska Pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Obrovaca Pilsēta Horvātijā ("Obrovac"), Zadaras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ogulina Pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Omiša Pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opatija Pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opuzena Pilsēta Horvātijā ("Opuzen"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Orahovica Pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oroslavje Pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Osijeka Pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otočaca Pilsēta Horvātijā ("Otočac"), Likas-Seņas županijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otoka Pilsēta Horvātijā ("Otok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ozaļa Pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paga Pilsēta Horvātijā ("Pag"), Zadaras županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pakraca Pilsēta Horvātijā ("Pakrac"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pazina Pilsēta Horvātijā ("Pazin"), Istras županijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petriņa Pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pleternica Pilsēta Horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ploče Pilsēta Horvātijā ("Ploče"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Popovača Pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Poreča Pilsēta Horvātijā ("Poreč"), Istras županijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požega Pilsēta Horvātijā ("Požega"), Požegas-Slavonijas županijā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pregrada Pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preloga Pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pula Pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Raba Pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rijeka Pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roviņa Pilsēta Horvātijā ("Rovinj"), Istras županijā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Samobora Pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seņa Pilsēta Horvātijā ("Senj"), Likas-Seņas županijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Siņa Pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skradina Pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slatina Pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sluņa Pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Solina Pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Splita Pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Supetara Pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šibenika Pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Triļa Pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trogira Pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Umaga Pilsēta Horvātijā ("Umag"), Istras županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valpova Pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varaždina Pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinkovci Pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Virovitica Pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Visa Pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vodice Pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vodņana Pilsēta Horvātijā ("Vodnjan"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrboveca Pilsēta Horvātijā ("Vrbovec"), Zagrebas županijā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrbovsko Pilsēta Horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrgoraca Pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrlika Pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vukovara Pilsēta Horvātijā ("Vukovar"), Vukovaras-Srijemas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaboka Pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zadara Pilsēta Horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatara Pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Župaņa Pilsēta Horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džurdževaca Pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džakova Pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sesvete Pilsēta Horvātijā, Zagrebas piepilsēta, 55000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Zaprešiča Pilsēta Horvātijā, Zagrebas županijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dubrovnika Pilsēta Horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
- Anābada pilsēta Irānā (_Anābad_), Rezāvi Horasānas ostānā
- Bādžgīrāna pilsēta Irānā (_Bājgīrān_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļos, pie Turkmenistānas robežas
- Bāharza pilsēta Irānā (_Bākharz_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumu daļā
- Bandarabāsa Pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna administratīvais centrs, 379300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bandarelenge pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna dienvidos, Persijas līča krastā
- Bandarečāraka pilsēta Irānā, Hormozgānas ostāna rietumu daļā, Persijas līča piekrastē
- Bandarehamīra pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Hourana šauruma ziemeļu krastā
- Bandarelāfta pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Kešmas salas ziemeļu piekrastē
- Bandaredžāska pilsēta Irānā, Hormozgānas ostānā, Omānas līča krastā
- Mešheda Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nišapūra Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Nishapur"), Rezāvi Horasānas ostānā, 239200 iedzīvotāju (2011. g.); Neišābūra.
- Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Horna Pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oda Pilsēta Norvēģijā ("Odda"), Hordalannes filkē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Storda Pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orta Pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Horgene pilsēta Šveicē (_Horgen_), Cīrihes kantonā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horva Pilsēta Šveicē ("Horw"), Lucernas kantonā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horasana Pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiva Pilsēta Uzbekistānā ("Xiva"), Horezmas vilajetā, 51200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Urganča Pilsēta Uzbekistānā, Horezmas vilojata administratīvais centrs, 138600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horna-Bādmeinberga Pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hornbaha Pilsēta Vācijā ("Hornbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hornberga Pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horstmāra Pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km
- Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā.
- Rovinjo Roviņa - pilsēta Horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- Brača Sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota.
- Cresa Sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.).
- Hvara Sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
- Mļeta Sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
- Krka Sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
- Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna
- Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē
- Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
- sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča).
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- lipa Sīknauda Horvātijas Republikā, kunas simtdaļa.
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru.
- apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru.
- Kalnu Badahšana Tadžikistānas Republikas autonomais vilojats, atrodas Tadžikistānas austrumu daļā, platība - 64200 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Horega, 218000 iedzīvotāju (2008. g.).
- kangli Tjurku cilšu apvienība, kas 11.-12. gs. mita Piearāla stepēs (uz ziemeļiem no Horezmas līdz Volgai).
- Nišapūras kalni Turkmēnijas-Horasanas kalnu dienvidu daļa Irānas ziemeļaustrumos, garums — \~350 km, augstums — līdz 3314 m (Kengzoška kalns).
- Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Umago Umaga - pilsēta Horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā.
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
- Hariņa Upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa.
- Neretva Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā.
- Krka Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā.
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Kupa Upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā.
- Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
- Bosuta Upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Dobra Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Gļina Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Korana Upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka.
- Krapina Upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Loņa Upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
- Sutla Upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka.
- Goriņa Upe Ukrainā (Horiņa) un Baltkrievijā (Hariņa).
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
- Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
- Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru.
- Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā.
- udjats Viens no nozīmīgākajiem ēģiptiešu amuletiem - simbolisks dieva Hora acs attēls, ko ievainojs Sets, bet izārstēja Tots.
- Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi
- Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
- Hordeum murimum ssp. leporium zaķu mieža "Hordeum leporium" nosaukuma sinonīms
- Horošova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants.
- Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_
- hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas.
- Hūrnāvans Zviedrijas dziļākais ezers (_Hornavan_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, atrodas kalnos 425 m vjl., lielākais dziļums - 221 m, platība pēc regulēšanas - 230-280 km^2^
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Hor.