Paplašinātā meklēšana
Meklējam Grau.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (353):
- Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
- Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
- Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
- Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
- Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
- Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
- plaugzna Grauda apvalks
- spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību
- čauliņš Grauda plānais apvalks
- granoplazma Graudaina citoplazma
- granuloplazma Graudaina citoplazma
- zvirgzde Graudaina zeme
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
- ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
- zvirgt Graudainam kļūt
- graudaiņš Graudains
- graudaini Graudains (1)
- zirnains Graudains (1)
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
- sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā
- kolīgs Graudains, kodolains
- stiebraugi Graudaugi
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss)
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā)
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
- cystoderma Graudcepurītes
- graudeņi Graudenis
- graudenis Graudeņi
- graudot Graudēt, trokšņot
- grūds Graudi
- juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām
- pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
- graudniece Graudnieka sieva
- graudenieks Graudnieks
- grūdnieks Graudnieks
- graudniekgājums Graudnieku kārta
- granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
- sitophilus Graudsmecernieki
- garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
- calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms
- graušļi Graudu atbiras
- poraņči Graudu atbiras, atvētījumi
- pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa
- nobara Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
- nobars Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
- skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
- noskrotas Graudu atkritumi
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals
- vāsms Graudu čupa
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
- rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
- pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
- žaude Graudu kalte
- vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā
- papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana
- žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas
- pukauka Graudu šķirošanas mašīna
- puktelis Graudu šķirošanas mašīna
- viškotājs Graudu šķirotājs rijā
- mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens
- trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna
- četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri
- osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri
- četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri
- šņudži Graudu vētīšanas atkritumi
- žņegas Graudu vētīšanas atkritumi
- žņudzi Graudu vētīšanas atkritumi
- deguns Graudu, augļu tievākais gals
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
- graudveidīgs Graudveida
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata
- graminejas Graudzāles
- stiebrzāle Graudzāles
- zelme Graudzāles
- poaceae Graudzāļu dzimta
- gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros
- skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts
- vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
- lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
- cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
- pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
- kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
- airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
- pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
- miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
- kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa
- gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
- brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
- poales Graudzāļu rinda
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
- iegraut Graujot 1(1) ielauzt
- grudināt Graust, rūkt (kā pērkons)
- Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- krausts Grausts
- sgrausts Grausts
- skrausts Grausts
- graust Graut 2(1)
- pogroms Grautiņš
- grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
- izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm)
- piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu)
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- graudēt Grauzdēt
- gruzdināt Grauzdēt
- restēt Grauzdēt (pārtikas produktus)
- aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet)
- taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
- taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
- nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt
- spradzināt Grauzdēt, cept
- grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt
- pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot
- taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus)
- popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
- tosts Grauzdēta maizes šķēle
- krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
- grāzds Grauzds 2
- Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
- Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- rodentia Grauzēji
- micropterigidae Grauzējkožu dzimta
- micropterix Grauzējkožu dzimtas ģints
- grauzulis Grauzējs
- grauzeklis Grauzējs dzīvnieks
- grauzeklis Grauzējs zobs
- deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
- lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
- susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
- kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas
- šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās
- myocastor Grauzēju kārtas ģints
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
- arvicola Grauzēju kārtas kāmju dzimtas ģints
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka
- nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
- vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles
- vilgrauzis Grauzējuts
- vilngrauzis Grauzējuts
- columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints
- mallophaga Grauzējutu kārta
- grauzelēt Grauzīt
- graušļāt Grauzt
- grubžināt Grauzt
- skribinēt Grauzt
- graužļāt Grauzt (atkārtoti)
- ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni)
- ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem)
- ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
- urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
- kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst
- žanglēt Grauzt, kost
- gružināt Grauzt, krimst
- rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu)
- kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt
- grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt
- žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti
- krempt Grauzt; krimst, skrubināt
- kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem
- kramt Grauž
- kremslis Graužamā kaite zirgam
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to)
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu
- nograuzt Graužot atdalīt nost
- iegrauzt Graužot iebojāt
- izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
- izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties
- izgrauzt Graužot iznīcināt
- urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- pārgrauzt Graužot pārdalīt
- piegrauzties Graužot pietuvoties
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu
- izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu)
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem)
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem)
- sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem)
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
- uzkrimst Graužot, kremtot atklāt
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē)
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
- Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji
- graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
- Īlanca pilsēta Šveicē (_Ilanz_), Graubindenes kantonā, 2330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maienfelde pilsēta Šveicē ("Maienfeld"), Graubindenes kantonā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kūra pilsēta Šveicē (fr. _Coire_, vācu _Chur_, it. _Coira_, retoromāņu _Cuira_), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanktmorica pilsēta Šveicē (fr. _Saint-Moritz_, vācu _Sankt Moritz_, it. _San Maurizio_, retoromāņu _San Murezzan_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tūzisa pilsēta Šveicē (fr., vācu _Thusis_, it. _Tosana_, retoromāņu _Tusan_), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Splūgene pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
- ladīni tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
- grauzdenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzde" iedzīvotāji
- Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
- Moeza upe Šveicē, Graubindenes un Tičīno kantonā, Tičīno kreisā krasta pieteka
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Grau.