Paplašinātā meklēšana
Meklējam Grau.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
- Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
- Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
- Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
- Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
- Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
- Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
- plaugzna Grauda apvalks
- spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību
- čauliņš Grauda plānais apvalks
- granoplazma Graudaina citoplazma
- granuloplazma Graudaina citoplazma
- zvirgzde Graudaina zeme
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
- ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
- zvirgt Graudainam kļūt
- graudaiņš Graudains
- graudaini Graudains (1)
- zirnains Graudains (1)
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
- sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā
- kolīgs Graudains, kodolains
- stiebraugi Graudaugi
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss)
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā)
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
- cystoderma Graudcepurītes
- graudeņi Graudenis
- graudenis Graudeņi
- graudot Graudēt, trokšņot
- grūds Graudi
- juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām
- pabars Graudi, ko mājdzīvnieki no barotavas izkaisījuši
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
- graudniece Graudnieka sieva
- graudenieks Graudnieks
- grūdnieks Graudnieks
- graudniekgājums Graudnieku kārta
- granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
- sitophilus Graudsmecernieki
- garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
- calandra Graudsmecernieku ģints nosaukuma sinonīms
- graušļi Graudu atbiras
- poraņči Graudu atbiras, atvētījumi
- pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa
- nobara Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
- nobars Graudu atbirumi, sīki nederīgi graudi
- skrote Graudu atdalījumi, kas rodas skrotējot labību
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
- noskrotas Graudu atkritumi
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals
- vāsms Graudu čupa
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
- rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
- pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
- žaude Graudu kalte
- vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā
- papildkodināšana Graudu kodinājumā klišeju tumšo vietu papildu kodināšana
- žibniciņa Graudu kule, kuru, zirgu barojot piestiprina zem tā galvas
- pukauka Graudu šķirošanas mašīna
- puktelis Graudu šķirošanas mašīna
- viškotājs Graudu šķirotājs rijā
- mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens
- trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna
- četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri
- osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri
- četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri
- šņudži Graudu vētīšanas atkritumi
- žņegas Graudu vētīšanas atkritumi
- žņudzi Graudu vētīšanas atkritumi
- deguns Graudu, augļu tievākais gals
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
- graudveidīgs Graudveida
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata
- graminejas Graudzāles
- stiebrzāle Graudzāles
- zelme Graudzāles
- poaceae Graudzāļu dzimta
- gramineae Graudzāļu dzimtas "Poaceae" nosaukuma sinonīms
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos ceros
- skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts
- vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
- lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
- cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
- pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
- kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
- kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
- pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
- miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- pogonatēra Graudzāļu dzimtas ģints ("Pogonatherum")
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
- misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints; šīs ģints augi
- graudaugi Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
- kovils Graudzāļu ģints ar šaurām lapām, plašu ziedu skaru, raksturīgi stepju, prēriju un savannu augi, \~100 sugu; stipa
- gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
- brahipodiji Graudzāļu ģints, no kuras mūsu florā 2 sugas
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
Atrasts piemēros (6):
- pieaugums Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos.
- aizņemt Graudi un rapši šogad aizņem 900 ha.
- gaļa Graudi, piens, gaļa — ja par to zemniekam maksātu, viss būtu laukos kārtībā.
- nodarīt Graudu audzētājiem pavasara sausums nodarīja postu.
- aizņemties Lai pastāstītu stāstu, daļu vecā skolotāja Grauda jeb Papiņa autobiogrāfijas esmu aizņēmies no vectēva, tautskolotāja Andreja Akmentiņa, piezīmēm.
- mustangs Toms teica, ka tie esot mustangi, kurus palaidusi savvaļā tā hipiju sieviete, kuru Frenks sauca par Dullo Graudēdāju.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Grau.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv