Paplašinātā meklēšana
Meklējam Er.
Atrasts vārdos (120):
- Er:1
- Eri:1
- Erba:1
- Erči:1
- Erla:1
- Erra:1
- Eraka:1
- Erato:1
- Erblē:1
- Erebs:1
- Ereks:1
- Ereļi:1
- Erfta:1
- Erfte:1
- Eriče:1
- Erīda:1
- Eriki:1
- Eriks:1
- Eriņi:1
- Erkul:1
- Erlaa:1
- Ermes:1
- Erots:1
- Eruha:1
- Eruma:1
- Erbaha:1
- Erbeka:1
- Erbīla:1
- Erdēda:1
- Erdeka:1
- Erebrū:1
- Eregli:1
- Ergani:1
- Ergīns:1
- Erieli:1
- Erieļi:1
- Erkull:1
- Erķēna:1
- Erlaha:1
- Ermela:1
- Ermelo:1
- Ermera:1
- Ermiķi:1
- Ermīte:1
- Ermona:1
- Ersatz:1
- Eršeka:1
- Ertiļa:1
- Ertisa:1
- Ervazs:1
- Ervite:1
- Erzīva:1
- Erandio:1
- Erasmus:1
- Erdemli:1
- Erdinga:1
- Erdžiša:1
- Erebuss:1
- Erevāna:1
- Erfurte:1
- Eridāna:1
- Erifīle:1
- Erinome:1
- Erivaņa:1
- Erknere:1
- Erkrāte:1
- Erlenzē:1
- Ermione:1
- Ersleva:1
- Erstala:1
- Ervands:1
- Erverti:1
- Erakleja:1
- Erdeneta:1
- Erehtejs:1
- Eretrija:1
- Erfeleka:1
- Ericsson:1
- Eridanus:1
- Erimants:1
- Eritreja:1
- Eritresa:1
- Erkolano:1
- Ermeneka:1
- Ermosiļa:1
- Ermupole:1
- Ernsthof:1
- Errijāda:1
- Ertebele:1
- Erwahlen:1
- Erzuruma:1
- Eržapole:1
- Eržepole:1
- Erdžijass:1
- Eregrunda:1
- Erftštate:1
- Eriņbirze:1
- Erkelence:1
- Erlangene:1
- Erlenbaha:1
- Ermeshoft:1
- Ermezinde:1
- Ermosiljo:1
- Erbendorfa:1
- Ercogmuiža:1
- Ereimentau:1
- Erekteions:1
- Ereškigala:1
- Ergeļskaja:1
- Erihtonijs:1
- Eriņbierze:1
- Erisihtons:1
- Ermesskaja:1
- Ernakulama:1
- Erzindžana:1
- Eristihtons:1
- Ernskeldsvīka:1
- Ēre-Erkenšike:1
- Branda-Erbisdorfa:1
- Hoenšteina-Ernstāle:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (539):
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem.
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti.
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- Ervazs armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervands), kuru Ervands ieceļ par galveno priesteri jaunajā templī Bagaranā.
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe.
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem).
- Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
- lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia").
- Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants.
- Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
- Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms.
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m.
- ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- eragrostis Eragroste.
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
- eranthis Erantes.
- Kilikijas erante erantu suga ("Eranthis cilicica").
- ziemas erante erantu suga ("Eranthis hyemalis").
- errātisks Erātisks.
- mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
- Er Erbijs (ķīm. elements).
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
- erdeils Erdelterjers.
- erdels Erdelterjers.
- erdel-terjers Erdelterjers.
- Ērebra Erebrū.
- Ērebrū Erebrū.
- Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- stīvais Erekcija.
- eremopyrum Eremopīres.
- kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum").
- eremurus Eremūri.
- Etčisona eremūrs eremūru suga ("Eremurus aitchisonii").
- Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus").
- Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae").
- dižais eremūrs eremūru suga ("Eremurus robustus").
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- Erfte Erfta - upe Vācijā.
- tahisterīns Ergosterina izomērs, kas rodas no ergosterina ultravioletā starojuma iedarbība.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- ergoterapeits Ergoterapijas speciālists.
- erg Ergs.
- phoenicurus Erickiņi.
- eriškiņš Erickiņš.
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Kursa Eridānas zvaigznāja otrā spožākā zvaigzne (Eridānas β), tā ir 2,8 zvaigžņlieluma zvaigzne.
- Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly.
- Zauraks Eridānas zvaigznāja trešā spožākā zvaigzne (Eridānas γ).
- ērikaugi Ēriku dzimta ("Ericaceae").
- sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kokveida ērika ēriku suga ("Erica arborea").
- sārtā ērika ēriku suga ("Erica carnea").
- Dorsetas ērika ēriku suga ("Erica ciliaris").
- pelēkā ērika ēriku suga ("Erica cinerea").
- plašā ērika ēriku suga ("Erica vagans").
- Stjuarta ērika ēriku suga ("Erica x stuartii").
- erīnyes Erīnijas.
- Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- eriocaulaceae Eriokaulonaugu dzimta.
- TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose").
- uleritēma Eritematoza ādas slimība ar rētu veidošanos pēc infiltrata resorbcijas.
- leprīds Eritematozs plankums kā agrīna nerva iekaisuma pazīme lepras gadījumā.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- ER Eritreja, valsts divburtu kods.
- ERI Eritreja, valsts trīsburtu kods.
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (angļu valodā "Asmara"), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.).
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
- eritrejieši Eritrejas Valsts pamatiedzīvotāji.
- eritroblastoze Eritroblasti asinīs, eritroblastēmija.
- eritroblastēmija Eritroblasti asinīs.
- eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs.
- proeritroblasts Eritrocīta attīstības agrīnākā stadija, pirms eritroblasta.
- shistocīts Eritrocīta drumsla, kurā ir hemoglobīns.
- stroma Eritrocītos esošās olbaltumvielas.
- normohromocīts Eritrocīts ar normālu hemoglobīna saturu.
- makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu.
- aneritrocīts Eritrocīts bez hemoglobīna.
- sferocīts Eritrocīts, kam ir lodveida, sfēriska forma.
- siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- ahromocīts Eritrocīts, kas zaudējis krāsu.
- bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi.
- akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
- ozonofors Eritrocīts.
- RBC Eritrocīts.
- izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis.
- pseidohemaglutinācija Eritrocītu agregācija monētu rullīšos un salipšana, kas atgādina hemaglutināciju.
- dehemoglobinizācija Eritrocītu atbrīvošana no hemoglobīna.
- bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
- autoeritrofagocitoze Eritrocītu fagocitoze, ko veic autoloģiski neitrofilie leikocīti un monocīti.
- eritrofāgija Eritrocītu fagocitoze.
- hemofāgija Eritrocītu fagocitoze.
- EGĀ Eritrocītu grimšanas ātrums.
- autohemolīze Eritrocītu hemolīze organisma paša seruma ietekmē.
- eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
- elinīns Eritrocītu lipoproteīna frakcija, kurā ir Rh, A un B aglutinogēni.
- izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu.
- eritroblasts Eritrocītu mātšūna kaulu smadzenēs.
- aneritropoēze Eritrocītu nepietiekama veidošanās.
- anizopoikilocitoze Eritrocītu nevienāds lielums un forma.
- anizocitoze Eritrocītu nevienāds lielums.
- plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs.
- hemadsorbcija Eritrocītu piesaistīšanās pie citām šūnām, daļiņām vai virsmas.
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
- eritroneocitoze Eritrocītu reģeneratīvās formas asinīs.
- eritroklāzija Eritrocītu sabrukšana.
- eritrocitoshīze Eritrocītu sadalīšanās diskos, kas līdzīgi trombocītiem.
- hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem.
- numulācija Eritrocītu sakopojums līdzīgi monētu rullīšiem.
- hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas.
- konglutinācija Eritrocītu salipšana.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- eritrocitorekse Eritrocītu sienas plīsums ar plazmas zaudējumu.
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
- hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs.
- aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās.
- RBC Eritrocītu skaits.
- diskoplazma Eritrocītu stroma.
- stromatīns Eritrocītu stromas proteīns.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs.
- eritroģenēze Eritrocītu veidošanās.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- eritroze Eritrocītus veidojošo audu hiperplāzija.
- eritrokeratodermija Eritrodermija kopā ar keratozi.
- erythronium Eritronijas.
- Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum").
- suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
- Hendersona eritronija eritroniju suga ("Erythronium hendersonii").
- Tolumnas eritronija eritroniju suga ("Erythronium tuolumnense").
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Hermelingshof Ermeliņu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē.
- Ermiķu upe Ermiķu strauts.
- Ermosiļa Ermosiljo - pilsēta Meksikā.
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
- kontaktpagalms Erota centra pagalms, kur tiek nodibināti kontakti un norunāti noteikumi starp klientu un prostitūtu.
- seksene Erotiska filma.
- erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
- murzilka Erotisks žurnāls.
- erotoģenēze Erotisku sajūtu rašanās.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- afrodīzija Erotisms, dzimumdziņa.
- ergastes Errastības.
- ēroties Erroties.
- Oe Ersteds (magnētiskā lauka intensitātes mērvienība).
- oersteds Ersteds.
- Plecthranthus oertendahlii Ertendāla plektrants.
- Irtišska Ertisa - apdzdzīvota vieta Kazahstānā.
- Arzeva Erzīva, pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos.
- erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju.
- Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Erkules ezers; Ierkules ezers.
- Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
- brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams.
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
- velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
- plankumainā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium guttatum").
- Reiharda grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium reichardii").
- mainīgā grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium x variable").
- Erodium strigosum grābeklīšu sugas "Erodium laciniatum" nosaukuma sinonīms.
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas.
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
- Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu.
- Eiritions Grieķu mitoloģijā - gans, kas Eritejā ganīja milža Gēriona govis.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
- sili Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- siliņas Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- siliņš Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- sils Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virsāji Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virses Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virsis Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- virsnes Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- zartene Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- zilašķis Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- zvaniņvirši Grīņu sārtene ("Erica tetralix").
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
- Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
- golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī.
- blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu.
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
- auniņi Jānīši ("Erigeron").
- auniņš Jānīši ("Erigeron").
- divredze Jānīši ("Erigeron").
- laimespuķes Jānīši ("Erigeron").
- laimīte Jānīši ("Erigeron").
- laimpuķe Jānīši ("Erigeron").
- pūcīši Jānīši ("Erigeron").
- spilga Jānīši ("Erigeron").
- sūrenes Jānīši ("Erigeron").
- tillerijas Jānīši ("Erigeron").
- zaķaļipa Jānīši ("Erigeron").
- zaķļipa Jānīši ("Erigeron").
- zaķļipiņas Jānīši ("Erigeron").
- asais jānītis jānīšu suga ("Erigeron acris").
- alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- vasaras jānītis jānīšu suga ("Erigeron annuus").
- Kanādas jānītis jānīšu suga ("Erigeron canadensis").
- izskatīgais jānītis jānīšu suga ("Erigeron politus").
- krāšņais jānītis jānīšu suga ("Erigeron speciosus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
- Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km.
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. "Krušnē-Hory", vācu val. "Erzgebirge"), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m.
- Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m.
- kokaīnkrūms Kokaīnaugu dzimtas suga ("Erythroxylon coca"), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
- lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
- Ķīnas krabis krabju nodalījuma suga ("Eriocheir sinensis").
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
- ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji.
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
- Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
- erzeļevieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Erzeļeva" iedzīvotāji.
- luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
- gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
- Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms.
- Eragrostis poaeoides mazās eragrostes "Eragrostis minor" nosaukuma sinonīms.
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā.
- Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski.
- Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
- kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
- Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa").
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu.
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents.
- nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents.
- erinieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Eriņi" iedzīvotāji.
- 3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna.
- Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
- Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja.
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja.
- Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
- pērkoni Parastā pērkonene ("Erysimum cheiranthoides").
- EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory").
- drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna").
- sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
- mārrutku pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum armoracioides").
- Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
- strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- pērkaunenes Pērkonenes ("Erysimum").
- pērkaunes Pērkonenes ("Erysimum").
- pērkone Pērkonenes ("Erysimum").
- pērkoņi Pērkonenes ("Erysimum").
- pērkons Pērkonenes ("Erysimum").
- svējres Pērkonenes ("Erysimum").
- svēres Pērkonenes ("Erysimum").
- parastā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum cheiranthoides"), kas Latvijā ir autohtona.
- skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens").
- cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
- mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
- jomotā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum repandum").
- Abovjana Pilsēta Armēnijā, Erevānas piepilsēta, Kotajkas marzā, 1360 m vjl., 46800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Kolorādo štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Pensilvānijas štatā, 99500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adi Kejha pilsēta Eritrejā (_‘Adī K’eyh_), Debuba zonas austrumos.
- Afabeta pilsēta Eritrejā (_Afʻabet_), Semenavi Kejihbahri zobā.
- Miciva Pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava.
- Akordata Pilsēta Eritrejā, 25000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Nakfa Pilsēta Eritrejā, 25000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dekemhare Pilsēta Eritrejā, 25400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mendefera Pilsēta Eritrejā, Debubas zobas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kerena Pilsēta Eritrejā, Debubavi Kejihbahri zobas administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Aseba Pilsēta Eritrejā, tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ermona Pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Erbīla Pilsēta Irākā ("Arbīl"), Kurdistānas reģiona un Erbīlas muhāfazas administratīvais centrs, 925000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Boville Ernika pilsēta Itālijā ("Boville Ernica"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erakleja Pilsēta Itālijā ("Eraclea"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erba Pilsēta Itālijā ("Erba"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erkolano Pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardona Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
- Svakopmunda Pilsēta Namībijā, Erongo reģiona administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Volfišbeja Pilsēta Namībijā, Erongo reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē, 27400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ermelo Pilsēta Nīderlandē ("Ermelo"), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērsela Pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čitre Pilsēta Panamas Republikā, Erreras provincas administratīvais centrs, 7700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ermezinde Pilsēta Portugālē ("Ermesinde"), Portu apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arduda Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda.
- Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erlaha Pilsēta Šveicē (fr. "Cerlier", vācu un it. "Erlach"), Bernes kantonā, 1330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erba Pilsēta Turcijā ("Erbaa"), Tokatas ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erdeka Pilsēta Turcijā ("Erdek"), Balikesiras ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erdemli Pilsēta Turcijā ("Erdemli"), Mersinas ilā, 50200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eregli Pilsēta Turcijā ("Eregli"), osta Melnās jūras krastā, 98700 (2012. g.).
- Erfeleka Pilsēta Turcijā ("Erfelek"), Sinopas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ergani Pilsēta Turcijā ("Ergani"), Dijarbakiras ilā, 69900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ermeneka Pilsēta Turcijā ("Ermenek"), Karamanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eruha Pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erzindžana Pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Erzuruma Pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hinisa Pilsēta Turcijā ("Hinis"), Erzurumas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horasana Pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilidža Pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ispira Pilsēta Turcijā ("Ispir"), Erzurumas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karajazi Pilsēta Turcijā ("Karayazi"), Erzurumas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemaha Pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemalije Pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Narmana Pilsēta Turcijā ("Narman"), Erzurumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oltu Pilsēta Turcijā ("Oltu"), Erzurumas ilā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olura Pilsēta Turcijā ("Olur"), Erzurumas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otlukbeli Pilsēta Turcijā ("Otlukbeli"), Erzindžanas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pasinlera Pilsēta Turcijā ("Pasinler"), Erzurumas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pazarjolu Pilsēta Turcijā ("Pazaryolu"), Erzurumas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Refahije Pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tekmana Pilsēta Turcijā ("Tekman"), Erzurumas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terdžana Pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tortuma Pilsēta Turcijā ("Tortum"), Erzurumas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uzundere Pilsēta Turcijā ("Uzundere"), Erzurumas ilā, 3000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Iliča Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čajirli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izimli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aškale Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Keprikeja Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenkaja Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čata Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karačobana Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akšara Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā.
- Erči Pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Branda-Erbisdorfa Pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbendorfa Pilsēta Vācijā ("Erbendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erdinga Pilsēta Vācijā ("Erding"), Bavārijas federālajā zemē, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erftštate Pilsēta Vācijā ("Erftstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erfurte Pilsēta Vācijā ("Erfurt"), Tīringenes federālajā zemē, 204900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erkelence Pilsēta Vācijā ("Erkelenz"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erknere Pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erkrāte Pilsēta Vācijā ("Erkrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlangene Pilsēta Vācijā ("Erlangen"), Bavārijas federālajā zemē, Rēgnicas labajā krastā, 105600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlenbaha Pilsēta Vācijā ("Erlenbach am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlenzē Pilsēta Vācijā ("Erlensee"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ervite Pilsēta Vācijā ("Erwitte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hoenšteina-Ernstāle Pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēre-Erkenšike Pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenberga Pilsēta Vācijā ("Schwarzenberg/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štollberga Pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Talheima Pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kumla Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Karlskūga Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 27100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Askersunda Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- balgalvis Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum").
- baltgalvji Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum").
- baltgalvis Pļavu zāle - spilve ("Eriophorum").
- Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
- Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
- Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants.
- Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski.
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- erelieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" iedzīvotāji.
- Kupidons Romiešu mīlas dievs, grieķu Erota analogs.
- Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
- kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
- lielais salnsprīžotājs salnsprīžotāju suga ("Erannis defoliaria").
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
- Eiraps Saturna pavadonis ("Erriapo"), vidējais attālums no planētas - 17343000 km, izmēri - 10 km.
- Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda.
- arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
- eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina.
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva.
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
- virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- Bojoru Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
- Mežiereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants.
- Meža Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants.
- Erysimum canescens skrajās pērkonenes "Erysimum diffusum" nosaukuma sinonīms.
- Lielais Rietumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos (angļu val. "Great Western Erg"), Alžīrijā, platība - \~80000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas kāpas.
- pūkaine spilve ("Eriophorum").
- pūkainis spilve ("Eriophorum").
- pūkaiši spilve ("Eriophorum").
- bajārs Spilve ("Eriophorum").
- cērpa Spilve ("Eriophorum").
- ciesa Spilve ("Eriophorum").
- maugaļne Spilve ("Eriophorum").
- maugaļva Spilve ("Eriophorum").
- maugauļa Spilve ("Eriophorum").
- melgalves Spilve ("Eriophorum").
- melgalvi Spilve ("Eriophorum").
- melgalvis Spilve ("Eriophorum").
- melngalviņi Spilve ("Eriophorum").
- melngalvis Spilve ("Eriophorum").
- melngalvji Spilve ("Eriophorum").
- pīļsmilga Spilve ("Eriophorum").
- pogalīši Spilve ("Eriophorum").
- pūcīši Spilve ("Eriophorum").
- pūga Spilve ("Eriophorum").
- pūgala Spilve ("Eriophorum").
- pūka Spilve ("Eriophorum").
- pūkas Spilve ("Eriophorum").
- pukins Spilve ("Eriophorum").
- pūķis Spilve ("Eriophorum").
- puks Spilve ("Eriophorum").
- spilga Spilve ("Eriophorum").
- spilgas Spilve ("Eriophorum").
- spilves Spilve ("Eriophorum").
- tillerijas Spilve ("Eriophorum").
- vienstilbīte Spilve ("Eriophorum").
- villnesis Spilve ("Eriophorum").
- zaķļipiņas Spilve ("Eriophorum").
- slaidā spilve spilvu suga ("Eriophorum gracile"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- platlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum latifolium").
- šaurlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum polystachium syn. Eriophorum angustifolium").
- makstainā spilve spilvu suga ("Eriophorum vaginatum").
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
- zaķa pauti šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
- spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
- spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
- Eriophorum angustifolium šaurlapu spilves "Eriophorum polystachyon" nosaukuma sinonīms.
- ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
- kanibālzirneklis Šīs dzimtas suga "Ero furcata", neliels zirneklis (ķermeņa garums - līdz 3 mm), parasti sastopams uz koku un krūmu stumbriem un zariem, pārtiek no citu sugu zirnekļiem.
- zilā lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus cyane").
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
- rietumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus megarhynchos").
- rudastes lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus sibilans").
- krūmāju puslakstīgala šīs ģints suga ("Erythropygia galactotes").
- ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
- Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
- Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- senkode Tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- brūnulis Tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Erebia"), spārni tumši kafijbrūni, ar acsveida plankumiem uz rūsganbrūna fona, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- saho Tauta Eritrejā, Etiopijā, Džibutijā, Somālilendā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - islāms, daļa - kristīgie (monofizīti).
- afāri Tauta, dzīvo Eritrejā un Etiopijā (Afāras ieplakā) un Džibutijas ziemeļdaļā, \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, gk. nomadi un pusnomadi, reliģija - islams (sunnisms); danakili; adali.
- tigriņi Tauta, dzīvo gk. Eritrejā, \~50% šīs valsts iedzīvotāju, daļa dzīvo arī Etiopijā, gk. Tigrajas kililā.
- ērlangs Telefona un telegrāfa slodzes intensitātes mērvienība; viens ērlangs (Erl) ir viena aizņemtībstunda vienas stundas laikā.
- Tīringene Tīringenes brīvvalsts - Vācijas federālā zeme ("Thueringen"), platība - 16172 kvadrātkilometri, 2355000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Erfurte.
- Afarags tuksnesis Alžīrijā (_Afarag, Erg I-n-_), atrodas valsts dienvidu daļā.
- Admers tuksnesis Alžīrijas dienvidaustrumos (_Admer, Erg dʾ_).
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
- Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
- Erfta Upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km.
- piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
- Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā "Hayastan"), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 11 provincēs (marzi), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms.
- bērzu vērpējs vērpēju suga ("Eriogaster lanestris").
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis.
- Ararata Viena no 10 Armēnijas marzām, atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata.
- tigraji Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā un Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, ticīgie - kristieši.
- tigri Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti).
- eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu.
- eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei.
- sila virsis viršu suga ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- Erdžijass Vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Erciyas"), Turcijā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
- agavjlapu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium agavifolium").
- alpīnā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium alpinum"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu.
- burga zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium bourgattii").
- milzu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium giganteum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- jūrmalas zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium maritimum"), Latvijā aizsargājama.
- plakanā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium planum"), Latvijā adventīva.
- pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
- mazais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus erythrinus syn. Erythrina erythrina").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Er.