Paplašinātā meklēšana

Meklējam Cr.

Atrasts vārdos (15):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (284):

krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
Krivica Apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lakrosa Apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
mainīgā avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron commutatum").
paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum").
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne.
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas.
cietpienenes Cietpienes ("Crepis").
cietpienīte Cietpienes ("Crepis").
krepis Cietpienes ("Crepis").
kurpis Cietpienes ("Crepis").
trulsaknis Cietpienes ("Crepis").
divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis").
mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis").
purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa").
krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa").
tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum").
īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms.
krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums.
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms.
Montbretia crocosmiiflora dārza montbrēcijas "Crocosmia x crocosmiiflora" nosaukuma sinonīms.
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski.
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
divirbuļu krustābele divirbuļu vilkābele ("Crataegus laevigata").
Crataegus oxyacantha divirbuļu vilkābeles "Crataegus laevigata" nosaukuma sinonīms.
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus").
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
krokši firmas _Crocs_ ražoti gumijas zābaki un kurpes.
a. a. C. gadā pirms Kristus dzimšanas (lat. "anno ante Cristum").
taurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Craterellus").
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
grieznis Grieze ("Crex crex").
plankumainā hiēna hiēnu suga ("Crocuta crocuta").
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji.
hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda.
gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints.
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru.
jūrmalas sālsķērsa jūrmalas krambe ("Crambe maritima").
kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas.
Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas.
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus").
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus").
sālsķērsa Krambe ("Crambe").
sirdslapu krambe krambju suga ("Crambe cordifolia").
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus.
olveida krasula krasulu suga ("Crassula ovata").
Šmita krasula krasulu suga ("Crasula schmidtii").
Pauela krīnija krīniju suga ("Crinum powelii").
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria").
melnceru kripse kripšu suga ("Crypsis schoenoides").
joslainā kriptante kriptašu suga ("Cryptanthus zonatus").
Japānas kriptomērija kriptomēriju suga ("Cryptomeria japonica").
šķautngalvas krokodils krokdilu suga ("Crocodilus porosus").
Nīlas krokodils krokodilu suga ("Crocodilus niloticus").
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Meisona montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia masonorum").
dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora").
krokusi Krokuss ("Crocus").
zeltziedu krokuss krokusu suga ("Crocus chrysanthus").
Korsikas krokuss krokusu suga ("Crocus corsicus").
jauktais krokuss krokusu suga ("Crocus pulchellus").
safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus").
krāšņais krokuss krokusu suga ("Crocus speciosus").
Tomazini krokuss krokusu suga ("Crocus tommasinianus").
pavasara krokuss krokusu suga ("Crocus vernus").
dažādkrāsu krokuss krokusu suga ("Crocus versicolor").
cildotais krokuss krokusu suga ("Crocus x cultorum").
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley").
kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra").
skropstainā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata laevipes").
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
krinipela Lapiņu sēņu ģints ("Crinipellis").
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis").
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
krešdaiss Leduskross, jauns sporta veids (radies 2000. gadā, angļu "Crashed Ice"), nobrauciens uz slidām hokejista formā un bruņās.
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai.
Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra.
Crataegus calycina Lindmaņa vilkābeles "Crataegus lindmanii" nosaukuma sinonīms.
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%).
mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus").
Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā ("an Creagan"), tās nosaukums īru valodā.
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
sprācenes mīklenāja jeb vilkābeles ("Crataegus") ogas.
Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams.
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī.
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints.
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales".
Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon").
crangon Peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crngonidae" ģints.
Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani.
Betlkrīka Pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čerikrīka Pilsēta ASV ("Cherry Creek"), Kolorādo štatā, 11100 iedzīvotāju (2010. g.).
Krofordsvila Pilsēta ASV ("Crawfordsville"), Indiānas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krestlaina Pilsēta ASV ("Crestline"), Kalifornijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Krestvjū Pilsēta ASV ("Crestview"), Floridas štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.).
Kristala Pilsēta ASV ("Crystal"), Minesotas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Krosvila Pilsēta ASV ("Crossville"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Krauli Pilsēta ASV ("Crowley"), Luiziānas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Krauli Pilsēta ASV ("Crowley"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kraunpointa Pilsēta ASV ("Crown Point"), Indiānas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
Gūskrīka Pilsēta ASV ("Goose Creek"), Dienvidkarolīnas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lakrosa Pilsēta ASV ("La Crosse"), Viskonsinas štatā, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
Laskrusesa Pilsēta ASV ("Las Cruces"), Ņūmeksikas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.).
Okrīka Pilsēta ASV ("Oak Creek"), Viskonsinas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrūza Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrusa Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.).
Springkrīka Pilsēta ASV ("Spring Creek"), Nevadas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.).
Volnatkrīka Pilsēta ASV ("Walnut Creek"), Kalifornijas štatā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrusa Pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kreija Pilsēta Francijā ("Creil"), Pikardijas reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Krēteija Pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.).
Kruā Pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lekrezo Pilsēta Francijā ("Le Creusot"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
Cresa Pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Crikvenica Pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
Roskrē Pilsēta Īrijā (īru val. "Ros Cre"), Mansteras provincē, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kreaco Pilsēta Itālijā ("Creazzo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krema Pilsēta Itālijā ("Crema"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kremona Pilsēta Itālijā ("Cremona"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 72100 iedzīvotāju (2014. g.).
Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
Krispjāno Pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Krozija Pilsēta Itālijā ("Crosia"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Krotone Pilsēta Itālijā ("Crotone"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kroli Pilsēta Lielbritānijā ("Crawley"), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.).
Krū Pilsēta Lielbritānijā ("Crewe"), Anglijas rietumos, 72900 iedzīvotāju (2011. g.).
Santakruša Pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
Krajova Pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.).
Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Crvenka Pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Karavaka de la Krusa pilsēta Spānijā ("Caravaca de la Cruz"), Mursijas reģionā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kroglio Pilsēta Šveicē ("Croglio"), Tičīno kantonā, 880 iedzīvotāju (2013. g.).
Krailsheima Pilsēta Vācijā ("Crailsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreglingene Pilsēta Vācijā ("Creglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreisene Pilsēta Vācijā ("Creussen"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreisburga Pilsēta Vācijā ("Creuzburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Krimmičava Pilsēta Vācijā ("Crimmitschau"), Saksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
Krīvica Pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.).
Puertolakrusa Pilsēta Venecuēlā ("Puerto la Cruz"), Ansoategi štatā, Barselonas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 94800 iedzīvotāju (2015. g.).
kriptoficeja Pirofītu kārtas klase ("Cryptophyceae").
alpīnā planārija planāriju suga ("Crenobia alpina").
vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases.
vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki.
vēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"); vēžveidīgie.
Kremona Province Itālijā ("Provincia di Cremona"), Lombardijas reģionā, platība - 1771 kvadrātkilometrs, 365100 iedzīvotāju (2012. g.).
Krotone Province Itālijā ("Provincia di Crotone"), Kalabrijas reģionā, platība - 1717 kvadrātkilometru, 170800 iedzīvotāju (2012. g.).
termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus").
piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
kristālu pusdienziede pusdienziežu suga ("Mesembryanthemaceae crystallinum syn. Cryophytum crystallinum").
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
krokoss Safrāna krokuss ("Crocus sativus").
Cresa Sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.).
Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz").
Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies").
kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
plakanā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus applanatus").
mīkstā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus mollis").
mainīgā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus variabilis").
Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru.
kremortartars skābais vīnskābais kālijs ("Cremor tartari").
skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
alkšņu slēptdeguņi slēptdeguņu kaitīgākā suga "Crytorhynchus lapathi L.", kaitējoša melnalkšņiem.
alkšņu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Cryptorrhynchus lapathi"), melna vai tumšbrūna vabole, 7-9 mm garumā, Latvijā bieži uz alkšņiem.
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri.
leduskross Sporta veids (radies 2000. gadā), nobrauciens ar slidām hokejista formā un bruņās, angliski "Crashe Ice"; krešdaiss.
melnrīkles stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Cracticus nigrogularis").
pelēkmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Cracticus torquatus").
Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru.
sēdene Šīs dzimtas ģints ("Crepidotus"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas.
pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu.
krokodils Šīs dzimtas ģints ("Crocodilus"), kurā ir 11 sugas.
kronarcija Šīs dzimtas ģints ("Cronartium"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
gļotainā kristatella šīs ģints suga ("Cristatella mucedo").
krokodils Šīs kārtas dzimta ("Crocodilidae"), kurā ir 3 ģintis, 13 sugas.
Krosrivera Štats Nigērijā ("Cross River"), administratīvais centrs - Kalabara, platība - 20156 kvadrātkilometri, 2889000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos.
rudens taurene taureņu ģints sēņu suga ("Craterellus cornucopioides").
zāļsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Crambidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 12-46 mm), galva gluda ar ieapaļu vai konusveidīgu pieri, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu.
kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
Kresīda Urāna pavadonis ("Cressida"), vidējais attālums no planētas - 61800 km, izmēri - 80 km.
pelējumgrauzis vaboļu kārtas dzimta ("Cryptophagidae"), sīkas vaboles (1-4 mm), kas pārtiek gk. no pelējumsēnēm; \~1000 sugu, Latvijā \~50 sugu.
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms.
hromansils Vidēji leģēts konstrukciju tērauds, kas satur Cr, Mn un Si (katru \~1%).
sanctus Viena no mesas pamatdaļām, kas parasti seko pēc "Credo".
kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija.
ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
paēršķis Vilkābele ("Crataegus oxyacantha").
baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem.
krustābele Vilkābele ("Crataegus").
mīklenāji Vilkābele ("Crataegus").
mīklenājs Vilkābele ("Crataegus").
mīklene Vilkābele ("Crataegus").
mīklenes Vilkābele ("Crataegus").
mīklinājs Vilkābele ("Crataegus").
paērkšķis Vilkābele ("Crataegus").
Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama.
Vācijas vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus alemanniensis").
Arnolda vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus arnoldiana").
vēdekļa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus flabellata").
asērkšķu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus horrida").
divirbuļu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus laevigata syn. Crataegus oxyacantha"), Latvijā aizsargājama.
Lavāla vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus lavallei").
Maksimoviča vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus maximowiczii").
vienirbuļa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus monogyna").
šķībkausa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus plagiosepala"), Latvijā aizsargājama.
punktainā vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus punctata").
vēdekļlapu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus rhipidophylla syn. Crataegus curvisepala").
Rusanova vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus russanovii").
asinssarkanā vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus sanguinea").
pamīkstā vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus submollis").
Vata vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus wattiana").
Kurzemes vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x curonica").
Daugavas vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x dunensis").
plūmjlapu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x prunifolia").
Uhrovas vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x uhrovae").
Aironkrauns virsotne Dienvidāfrikas Republikas Limpopo provincē (_Iron Crown_), augstums 2126 m.
kokvistputni Vistveidīgo putnu dzimta ("Cracidae"), 8 ģintis, \~45 sugas, sastopami Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Cr.