Paplašinātā meklēšana

Meklējam Cir.

Atrasts vārdos (30):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (443):

Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Garbari Apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Križuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta.
Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Antiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gomeļmuiža Apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā.
Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms.
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
Kaplis benzīntanks _Circle-K_.
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus").
circeņi Circenis.
circinis Circenis.
ķirķis Circenis.
mālgrauzis Circenis.
mālgrauznis Circenis.
skripsts Circenis.
svirplis Circenis.
gryllidae Circeņu dzimta.
gryllus Circeņu dzimtas ģints.
gryllodea Circeņu virsdzimta.
Cirīša ezers Cirišs, ezers Aglonas pagastā.
Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē.
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
akrobātika Cirka mākslas žanrs.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
cirkačs Cirka mākslinieks.
circenses Cirka spēles Senajā Romā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību.
klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
ligzda Cirknis.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
Zr Cirkonijs (ķīm. elements).
bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
cirka Cirksnis 1.
cirkšņi Cirksnis 1.
ģerkstēt Cirkstēt, čirkstēt.
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās.
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku.
apkārtriņķojums Cirkulācja, virpulis, riņķojums.
cirkulieris Cirkulārs, apkārtraksts.
revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas.
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts.
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai.
mērcirkulis Cirkulis mērīšanai.
Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
mērcirkulis Cirkulis, ko lieto, iezīmējot navigācijas parametrus uz kartes.
cirķelis Cirkulis.
svirķelis Cirkulis.
ārtausts Cirkuļveida mērinstruments lineāro izmēru (detaļu diametru u. tml.) mērīšanai.
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zeļčavieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
cirminis Cirmenis.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
cērpa Cirpšana.
cērpe Cirpšana.
šķērēt Cirpt (aitas).
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
aizcirpt Cirpt līdz zināmam punktam.
pārcirpt Cirpt vēlreiz, no jauna.
štērēt Cirpt; šķērēt 2.
dzirklēt Cirpt.
cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
cirpeklis Cirpums; nocirpta vilna.
čirkse Cirslis.
cirkslis Cirslis.
cirksns Cirslis.
cirkstiņš Cirslis.
cirslītis Cirslis.
ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus").
cirklis Cirslītis.
šnicere Cirslītis.
šņīpars Cirslītis.
šņīpstere Cirslītis.
urvilka Cirslītis.
šļaka Cirsma, izcirtums.
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
cirsme Cirsma.
cirsna Cirsma.
cirsne Cirsma.
sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru).
cirsmojums Cirsmu rinda, kurā cirsmas seko cita citai un kuru nešķērso ciršanai nepiemērotas audzes.
ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
kārnīt Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu).
šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti.
šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu.
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas.
atcirst Cirst nost.
atcirst Cirst vaļā.
slenīt Cirst, gāzt.
riest Cirst, griezt.
robīt Cirst, kapāt.
bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
baļķus laist Cirst, zāģēt kokus baļķiem.
cierst Cirst.
cirīt Cirst.
snāt Cirst.
Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
cirkšņi Ciršļi.
caenolestidae Ciršļsomaiņu dzimta.
soricidae Ciršļu dzimta.
neomys Ciršļu dzimtas ģints.
sorex Ciršļu dzimtas ģints.
suncus Ciršļu dzimtas ģints.
krudze Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
krudzele Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
skrudzele Cirta, skrudze.
skrulle Cirta, sproga.
cirksta Cirta; cirksts.
cērta Cirta.
cirksts Cirta.
cirste Cirta.
cirte Cirta.
grepstele Cirta.
vilnis Cirta.
zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus").
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
lokains Cirtains (par matiem).
lokaiņš Cirtains (par matiem).
čirkstains Cirtains, sprogains.
čirksteļains Cirtains, sprogains.
krūzains Cirtains, sprogains.
krūzans Cirtains, sprogains.
krūzens Cirtains, sprogains.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
kruzuļots Cirtains, sprogains.
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
cērtains Cirtains.
cirkstains Cirtains.
cirkulains Cirtains.
cirkuļains Cirtains.
cirstains Cirtains.
cirtaiņš Cirtains.
cirtens Cirtains.
cirtots Cirtains.
ķurzulans Cirtains.
lokainis Cirtains.
skrullains Cirtains.
skruļļains Cirtains.
skrūzains Cirtains.
skrūzans Cirtains.
skrūzots Cirtains.
verpuļains Cirtains.
viļņainis Cirtains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
cirkas Cirtas.
cirkstes Cirtas.
cirstas Cirtas.
kruzeles Cirtas.
skruzeles Cirtas.
ietullēt Cirtāt.
dastošana Cirtē atstājamo koku iezīmēšana ar krāsu.
cirtājs Cirtējs.
gvelziens Cirtiens, sitiens.
cirtienis Cirtiens.
rieza Cirtienu starpa pļaujot.
meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim).
lokšķēres Cirtošanas šķēres.
kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm).
lokāt Cirtot (matus).
lokot Cirtot (matus).
lokāties Cirtot sev matus.
krullēt Cirtot, sprogāt.
ieskrullēt Cirtot, sprogot (matus).
krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt.
krūzēt Cirtot, sprogot.
skrulināt Cirtot, sprogot.
skrullināt Cirtot, sprogot.
skrūvēt Cirtot, sprogot.
čirkāt Cirtot; sprogot.
cirkstot Cirtot.
cirtāt Cirtot.
krūzot Cirtot.
kuperēt Cirtot.
skrudzelēt Cirtot.
skrūlēt Cirtot.
skrūzēt Cirtot.
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
sačurmoties Cirtoties, saritināties.
krudzelēties Cirtoties, sprogoties.
skrulināties Cirtoties, sprogoties.
skrullināties Cirtoties, sprogoties.
krūzoties Cirtoties; sprogoties.
cirkstoties Cirtoties.
cirtāties Cirtoties.
dzenksterēties Cirtoties.
greitoties Cirtoties.
grīnēties Cirtoties.
krendzelēties Cirtoties.
lokāties Cirtoties.
cirpains Cirtots, sprogots.
vildens Cirtots.
cērtums Cirtums.
babaunieks Cirvene ("Alisma plantago-aquatica").
ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
circene Cirvene ("Alisma").
alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints.
alismidae Cirveņu apakšlase.
alismataceae Cirveņu dzimta.
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
alismales Cirveņu rinda.
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
ambīlis Cirvis.
ciris Cirvis.
cirīte Cirvis.
cirs Cirvis.
koluns Cirvis.
šutiļņiks Cirvis.
žagargrauzis Cirvis.
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā.
asminis Cirvja asā mala.
zods Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam.
liemenis Cirvja daļa no asmeņa līdz kātam.
cirkātgals Cirvja kāta gals.
cirkāts Cirvja kāts.
ūzpiete Cirvja piets uzmetinājums.
papiere Cirvja piets.
piešs Cirvja piets.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha).
usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule").
dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum").
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre").
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum").
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
Saliņu ezers Dukanu ezers Cirmas pagastā.
Cirstesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants.
Cirstsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Cirstes" nosaukuma variants.
Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha.
Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha.
Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha.
cirkulis firmas _Circle K_ degvielas uzpildes stacija.
cirstēnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsti" iedzīvotāji.
Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums.
Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā.
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
cirsēnieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji.
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants.
lēdakša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdurkšni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
ledzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzekne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēksne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeksta Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzekstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēkstis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzēksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzerknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
ledzērkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzerkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdziekša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzieksnes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirksni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
ļedzirkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzirkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
liedzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga.
lēdzeknis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum").
līdzēkši Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum").
ledzēksnis Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum").
lēdzeksnīte Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum").
niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja.
cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji.
Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants.
cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji.
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
cirmānieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Cirma" iedzīvotāji.
evertovieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Evertova" iedzīvotāji.
garbarieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Garbari" iedzīvotāji.
kleperieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Kleperi" iedzīvotāji.
pokuminieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Pokumina" iedzīvotāji.
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji.
šķincevieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Šķinčeva" iedzīvotāji.
tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu.
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
Sērklvila Pilsēta ASV ("Circleville"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Čirie Pilsēta Itālijā ("Cirie"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Čiro Pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamiņa-Kaširska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina").
lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama.
vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece.
Runtortu ezers Runtortas ezers Cirmas pagastā.
Runtorts Runtortas ezers Cirmas pagastā.
Upursala Sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji.
Soidu Soidu ezers - atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 30 ha.
ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā.
Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi.
osne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
plūkšdzelksnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
tīrumdzelksnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
usdava Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
usines Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
ušņa Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
ušnava Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
usne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
ūsne Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
ušnes Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
usnis Tīruma usne ("Cirsium arvense"), dadžu suga.
guslis Tīruma usne ("Cirsium arvense").
gušņa Tīruma usne ("Cirsium arvense").
gusne Tīruma usne ("Cirsium arvense").
gušņi Tīruma usne ("Cirsium arvense").
gusnis Tīruma usne ("Cirsium arvense").
juksis Tīruma usne ("Cirsium arvense").
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Pabarga ūdenstece Ludzas novada Cirmas pagastā, ietek Runtortas ezerā; Paborga; Paborgas strauts.
Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe.
Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā.
parastā ūsaine ūsaiņu suga ("Cirriphyllum piliferum").
Teutschenbergen Vāckalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants.
cirkalnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirkale" iedzīvotāji.
Dižciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa.
Mazciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa.
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Cir.