Paplašinātā meklēšana
Meklējam Apka.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (125):
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- apliecene Apkaime, apkārtne.
- apliecine Apkaime, apkārtne.
- aptuviene Apkaime, apkārtne.
- aptuvums Apkaime, apkārtne.
- starene Apkaime.
- inspersija Apkaisīšana ar apkaisāmo pulveri.
- apstreijāt Apkaisīt (ar sāli).
- apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
- apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
- nosēnalot Apkaisīt ar sēnalām.
- nokrecelēt Apkaisīt ar sienu vai mēsliem.
- noskujot Apkaisīt ar skujām.
- izsmilktēt Apkaisīt ar smiltīm.
- sasmilkšot Apkaisīt ar smiltīm.
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē.
- atkaisīt Apkaisīt noteiktu laukumu.
- nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt.
- nostirāt Apkaisīt, apbērt.
- nostreijāt Apkaisīt, apbērt.
- nobirzāt Apkaisīt, izkratīt, izpurināt.
- nobirināt Apkaisīt, nobirdināt.
- apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
- sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
- apkliest Apkaisīt.
- nosnāties Apkaisīties, apbērties.
- apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt.
- apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
- kaklenieks Apkakle, kakla izgriezums.
- apakla Apkakle.
- apkapļa Apkakle.
- apukle Apkakle.
- kakliņš Apkakle.
- krāga Apkakle.
- krāģis Apkakle.
- krāgs Apkakle.
- škirka Apkakle.
- šķirka Apkakle.
- skroķe Apkakle.
- skroķis Apkakle.
- škvarņiks Apkakle.
- apakle Apkaklīte.
- krēdziņa Apkaklīte.
- apkaldīt Apkaldināt.
- apkalināt Apkaldināt.
- apkalstīt Apkaldināt.
- ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
- serviss Apkalpošana.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- užināt Apkalpot, apkopt.
- apdienēt Apkalpot, aptecēt.
- apdancot Apkalpot, izdabāt.
- puišot Apkalpot, kalpot.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- apčabināt Apkalpot; apmīļot.
- aptekāt Apkalpot; arī iztapt.
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- apkalpāt Apkalpot.
- apkalpināt Apkalpot.
- sudīt Apkalpot.
- sudiks Apkalpotājs, sulainis.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- dienastnieks Apkalpotājs.
- teksnis Apkalpotājs.
- apskrabt Apkalst ar netīrumiem.
- apkramt Apkalst visapkārt vai virskārtai.
- apcietēt Apkalst.
- kaldināt Apkalt (1).
- apkaustīt Apkalt (2).
- apkaldināt Apkalt (atkārtoti).
- kaldināt Apkalt (zirgu).
- uzkaustīt Apkalt (zirgu).
- pakaustīt Apkalt ar pakaviem.
- kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai.
- iekalstīt Apkalt.
- apkaltināt Apkaltēt, ļaut apkalst.
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
- apkala Apkalums (1).
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus.
- pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
- aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem.
- sūba Apkalums.
- kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens.
- kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos.
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
- paskaut Apkampt, apskaut.
- sirsnot Apkampt, glāstīt.
- skaustīt Apkampt, skaut.
- iesakabināties Apkampties.
- kabināties Apkampties.
- sasakabināties Apkampties.
- skaustīties Apkampties.
- apkamsīt Apkamsāt.
- skulbīt Apkapāt, apgraizīt, pļaustīt.
- strubulēt Apkapāt.
- apkapelēt Apkaplēt.
- apkārstīt Apkarināt.
- apkabināties Apkarināties.
- apsakārstities Apkarināties.
- nokārstīties Apkarināties.
- apslānīt Apkarot, nonāvēt (daudzus).
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- pazemojošs Apkaunojošs.
- blamieris Apkaunojums, izgāšanās.
- kauns Apkaunojums; arī negods.
- apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
- notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
- izgodāt Apkaunot, izsmiet.
- piekaunēt Apkaunot, kaunināt.
- apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
- aizkaunēt Apkaunot, nokaunināt.
- izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt.
- apcūkāt Apkaunot.
- oprafiniķ Apkaunot.
- apkausināt Apkausēt.
- apskaustīt Apkaustīt, apkalt.
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību).
- apspaļēt Apkaut.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Apka.