Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķīlāt.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (35):
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- noķīlāt Apķīlāt (1).
- izķīlāt Apķīlāt (2).
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- apķibelēt Apķīlāt.
- apķīlas Apķīlātas lietas.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
- ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- ielikt lombardā ieķīlāt lombardā.
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt.
- atdot ķīlā (arī par ķīlu) ieķīlāt.
- aizcelt Ieķīlāt.
- ieklučot Ieķīlāt.
- iestaukāt Ieķīlāt.
- klučot Ieķīlāt.
- lombardēt Ieķīlāt.
- stangāt Ieķīlāt.
- staukāt Ieķīlāt.
- stenkāt Ieķīlāt.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- ķīlāties Savstarpēji apķīlāt vienam otra īpašumu.
- izķīla Tiesas izpildītājs, apķīlātājs, mantas aprakstītājs.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
ķīlāt citās vārdnīcās:
LLVV