Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Odisejā pieminētā pareģa Teiresija vārdu ir mēģināts skaidrot kā aizguvumu.
- Odiseja saruna ar Teiresiju un citiem aizgājējiem ( Od.
- Un tu dzirdēsi, kā no durvīm uz durvīm, no loga uz logu, no ielas stūra uz citu stūri, no maiznīcas uz strūklaku, no veļas mazgātavas uz virtuvi, no staļļa uz olīvu spiestuvi lido saucieni, jo Temistokls sauc Kasandru, Elektra – Agamemnonu, Hekabe – Astianaktu un Teiresijs – Antigoni.
- kāpēc tu kauj tās dzīvības nost tev būs bērni un tev būs tiesības runā ar Lamsteru lai tas Gogis iet šķērsu pār Rīdziņu ne jau viņš tas maka turētājs ne jau viņam ar dievu būs jāskaidrojas par septiņreiz pārkāptu vienu un to pašu bausli tu zini to bausli tev nebūs nokaut tā tur melns uz balta rakstīts un nevar zināt cik reizes vēl tev būs to bausli pārkāpt it kā ne savas vainas dēļ sievietēm vienmēr jācieš jo viņām esot milzuma vairāk prieka mīlējoties nekā vīriešiem tev ir man ir kaut kāds prieks te lielāks te mazāks bet kāpēc tā jācieš par pulverišiem es varu ciest tas ir prieks to es saprotu viens pareģis vārdā Teiresijs bijis vīrietis tad pārvērties sievietē tad atkal vīrietī viņš tos priekus baudījis no abām pusēm gudrs un viltīgs maita un tad Zevs un Hēra viņu aicināja izšķirt strīdu kuram tad tā prieka mīlējoties vairāk vīrietim vai sievietei un tas Teiresijs neminstinoties teicis ka sievietei un Hēra šo tāpēc padarījusi aklu bet tie citi dievi šim atkal piešķīruši spēju paredzēt nākotni pie dieviem jau ērmotas lietas var notikt to visu lauzi izdomājuši lai priecīgāks prāts lai nav uz mēnesi jāgaudo šitajā suņa dzīvē Jukij tu taisies pie mantas liec lietā visu kas tev ir grozi galvu grozi dupsi tin ap pirkstu ievāc krietnu ražu nebaltai dienai saraus naudu un tad triec to Gogi ellē ratā es tev to bez jokiem saku lai tev nav jāpelnās kā man vienu nakti jāraušas uz krēsla šķirnes bekonam virsū visādi
- Mīnotaurs ir aletheia neatvairāmā patiesība , kuru pareģoja Teiresijs Theiresias un kuras pārliecinoši skaidrais pierādījums ir atrodams ūdensšķirtnē starp spēku un nejaušību kā ambivalence , kas konstituē dabas esamību
