teīns
teīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teīns | teīni |
| Ģen. | teīna | teīnu |
| Dat. | teīnam | teīniem |
| Akuz. | teīnu | teīnus |
| Lok. | teīnā | teīnos |
Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1827. gadā francūzis Odrī atklāja melnās tējas lapās vielu, kas tika nosaukta par teīnu.
- No gvarānas iegūtu kofeīnu sauc arī par gvaranīnu, no tējas iegūtu kofeīnu par teīnu, bet no matē auga ( " Ilex paraguariensis") iegūtu kofeīnu par mateīnu.
- teīnu ( ABL) holesterīns
- teīnu holesterīns
- Tās sastāvā ir teīns - tējā atklātais kofeīns sākotnēji tika saukts par teīnu.