teisms
teisms [te-isms] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teisms | teismi |
| Ģen. | teisma | teismu |
| Dat. | teismam | teismiem |
| Akuz. | teismu | teismus |
| Lok. | teismā | teismos |
Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Treškārt, filozofu parakstītajā vēstulē ir norādīts, ka godīgam ateistam vai teistam nav nepieciešams pārzināt ateisma vai teisma filozofiju.
- Pārpasaulīgā teisma vietā apgaismības atbalstam kalpo deisms, kas nosaka, ka Dievs ir radījis pasauli un ir dabas likumu avots, taču pasaules notikumos neiejaucas.
- Savukārt teisms „ atsvešina Radītāju no radības, no reālās dabas, tiešās īstenības, tiekdamies viņu domāt kā pārpasaulīgu un ārpasaulīgu, transcendentu būtni”.
- Čogjams Trungpa par transcendentālo gudrību sauc apzināšanos, ka visi ego veidi ir ķecerība, absolūta ķecerība, lai gan tai nav nekā kopīga ar teismu vai ateismu.
- Hinduistu uzskati ir ļoti plaši un aptver tādas teoloģijas kā monismu, duālismu, panteismu, panenteismu, ko daži zinātnieki sauc arī par monisko teismu, kā arī stingru monoteismu un politeismu.