Mongolija
Mongolija īpašvārds, vietvārds
1.Valsts Centrālāzijā ("Mongol Uls"), 1924.-1991. g. – Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība – 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta – Ulanbatora, administratīvais iedalījums – 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
2.Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība – ~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
Stabili vārdu savienojumiIekšējā Mongolija. Mongolijas Altajs.
- Iekšējā Mongolija — viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mongolijas Altajs — kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas ~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m
Avoti: LEV, PuA
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam ir arī atzars, kas ved uz Mongoliju un Ķīnu.
- Mongolijā un Ķīnā inficēšanās ar buboņu mēri konstatēta vēl dažiem cilvēkiem.
- Mongolijā pirmās spēles aizvadījusi Latvijas U18 3×3 basketbola izlase.
- Ārvalstniekiem ( ārpus Ķīnas un Mongolijas) iekļūšana Tibetā bija aizliegta.
- Ķīnas pakļaušanai sekoja izplešanās Mongolijā, Sibīrijā, Centrālāzijā un Tibetā.