Paplašinātā meklēšana
Meklējam Mongolija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (113):
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
- Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Bajannuru apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Alašas aimakā
- Bajanmoda apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas Autonomā reģiona Alašas aimakā
- Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona austrumos, Hingāna aimakā
- Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
- Bajanovo apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou (Bugatas) aimakā
- Balihaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Čifenas prefektūras dienvidos
- Bajancagana apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
- Bajannūra apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidaustrumos
- Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidu daļā
- Bajantuga apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
- Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimaka austrumos
- Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
- Bajangola apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol")
- Hirgisnurs ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m
- Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
- Harusnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru
- Huvsguls ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu
- Buirnūrs ezers uz Mongolijas un Ķīnas robežas, 583 m vjl., platība - 615 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 11 m
- Hubsuguls Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos
- Kosogols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļos
- Huvsgols Huvsguls - ezers Mongolijas ziemeļu daļā
- duguliani Iekšējās Mongolijas (Ķīnā) mongoļu - aratu demokrātiska atbrīvošanās kustības dalībnieki 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā
- Baitiks kalniene Ķīnā, pie Mongolijas robežas, augstākā virsotne - 3290 m (Altanovoūls)
- Belčirūls kalns Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimakā, augstums - 3351 m
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
- Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
- Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
- Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
- Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds)
- Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi)
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas
- Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām
- MN Mongolija, valsts divburtu kods
- MNG Mongolija, valsts trīsburtu kods
- ciriks Mongolijas armijas kareivis
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
- Tilia mongolica Mongolijas liepa
- tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts
- MTR Mongolijas Tautas Republika
- MTRP Mongolijas Tautas revolucionārā partija
- Podoces hendersoni Mongolijas tuksnešsīlis
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe
- Kjahta pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aršāna pilsēta Ķīnā (_Aershan_; 阿尔山市; angļu _Arxan_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Tunliao pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bailinmiao pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou prefektūrā
- Bajanūlhota pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
- Baotou pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Bairina pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Baočana pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Čifena pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 492100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bajnnūra pilsēta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, aimaka administrtīvais centrs
- Ulānhota pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hulunbuira pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Hulun Buir"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona ziemeļu daļā, 262200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Huhhota pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā ("Hohhot"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona centrs, 1020000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Undurhāna pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Barūnurta pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sainšanda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.)
- Dzūnbajana pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā
- Dzaminūda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā, Austrumgobi aimakā, netālu no Ķīnas robežas, 11500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Cecerlega pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju
- Mandalgobi pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šaringola pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Muruna pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.)
- Cagānnūra pilsēta Mongolijas ziemeļrietumos ("Cagaan Nuur"), pie Krievijas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas
- Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
- Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
- Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
- mongoļi Tautu grupa, Mongolijas, Ķīnas ziemeļdaļas un daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mongoļu valodās, ticīgie - budisti
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
- MNT Tugriks; Mongolijas valūtas kods, sīknauda - menge
- Badaindžarans tuksnesis Ķīnā (_Badain Jaran Shamo_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona rietumos, Gobi tuksneša dienvidos
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā
- Čikoja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km
- Urunga upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā
- Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
- Tola upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā
- Orhona upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Selenga upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā
- Egingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Hanuingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka
- Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu
- Iekšējā Mongolija viens no pieciem Ķīnas autonomajiem reģioniem, atrodas ziemeļu daļā un veido robežu ar Mongolijas Republiku, platība — 1183000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs — Huhhota, 24050000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mongolija.