mongoļi
mongolis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mongolis | mongoļi |
Ģen. | mongoļa | mongoļu |
Dat. | mongolim | mongoļiem |
Akuz. | mongoli | mongoļus |
Lok. | mongolī | mongoļos |
mongoliete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mongoliete | mongolietes |
Ģen. | mongolietes | mongoliešu |
Dat. | mongolietei | mongolietēm |
Akuz. | mongolieti | mongolietes |
Lok. | mongolietē | mongolietēs |
1.formā: daudzskaitlis Tautu grupa, Mongolijas, Ķīnas ziemeļdaļas un daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mongoļu valodās, ticīgie – budisti.
2.arī formā: vienskaitlis Šīs tautu grupas piederīgais.
3.formā: daudzskaitlis; lieto: pareti Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
Stabili vārdu savienojumiMongoļu raksts. Mongoļu valoda. Mongoļu valodas.
- Mongoļu raksts vārdkoptermins — radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
- Mongoļu valoda vārdkoptermins — altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā
- Mongoļu valodas vārdkoptermins — altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
Avoti: LLVV