Paplašinātā meklēšana
Meklējam Gy.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (95):
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
- Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
- liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus")
- bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas")
- rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa")
- apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora")
- muršķins Bisīte ("Gyromitra")
- šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
- ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
- gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi")
- Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
- kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
- Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
- tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
- baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju
- plīvurpuķe Ģipsene ("Gypsophila")
- ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila")
- šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
- šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
- gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans")
- garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata")
- tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
- skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
- skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
- ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens")
- zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
- giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
- sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy
- grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
- uzpūstā kailkausīte kailkausīšu suga ("Gymnocolea inflata")
- Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
- Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
- pliksēklainie Kailsēkļi ("Gymnospermae")
- gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium")
- avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
- Kalifornijas kondors kondoru suga ("Gymnogyps californianus")
- pūce Ķīsis ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua")
- sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens")
- raiblapiņu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus penetrans")
- oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
- skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus")
- ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius")
- Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms
- murškani Murķeļi jeb bisītes ("Gyromitra")
- pasterizējošā doza neliela (ap 1 kGy) jonizējošā starojuma doza, kas nenodrošina pilnīgu apstarotā objekta sterilitāti, bet dod produkta termiskai pasterizācijai līdzvērtīgu efektu
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi
- cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
- kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
- ķerpulis Parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Morchella esculenta")
- murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
- Ģula pilsēta Ungārijas dienvidaustrumos ("Gyula"), Bēkēšas meģē, Kerešas kreisajā krastā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi
- Ķīnas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus chinensis")
- Amerikas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus dioicus")
- Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms
- Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
- kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām
- Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms
- rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
- baltmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina hypoleuca")
- melnmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina tibicen")
- virpuļotājs šīs dzimtas ģints ("Gyrinus")
- zobiņbeka šīs dzimtas ģints (Gyrodon"), kurā 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole
- kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zilgalvas sīlis vārnu dzimtas suga ("Gymnorhinus cyanocephala")
- kopaugošā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopsus confluens", syn. "Collybia confluens")
- zābakotā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopsus peronatus", syn. "Collybia peronata")
- meža vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopus dryophillus", syn. "Collybia dryophila")
- virpuļotājvabole Virpuļotājs ("Gyrinidae")
- jūras virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus marinus")
- parastais virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus natator")
- ezeru virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus pullatus")
- vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus")
- kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum")
- gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia")
- acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
- kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Gy.