Bērzene
Bērzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Bērzene |
| Ģen. | Bērzenes |
| Dat. | Bērzenei |
| Akuz. | Bērzeni |
| Lok. | Bērzenē |
1.Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
2.Vēsturiskā novada "Berezne" nosaukuma variants.
3.Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers.
4.Upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
5.Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
Avoti: LC, LE1, LD, La1, Lūn2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cauri Baldones novadam tek Ķekavas un Misas upes, bet pie Mercendarbes sākas Bērze jeb Bērzene.
- Atzeles centrs atradās Alūksnē vai Gaujienā un tā bija sadalīta sešos novados - Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē.
- 1224. gadā pēc Atzeles dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai.
- Upes: Bērzene ( Bērze), Dobupīte, Ķekava, Olekte, Pūķupe, Sausā Daugava, Skujupīte, Sūnupe, Tīturga, Vecā Dobupīte.
- Bēčupīte, Bērzene, Dobupīte, Kausupīte, Ķekava, Ķežupīte, Meitupe, Mellais strauts, Melnais strauts, Melnais strauts, Milupīte, Misa, Sūnupe, Upmalnieku grāvis, Vilpīte, Zites strauts.