berzeklis
berzeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | berzeklis | berzekļi |
| Ģen. | berzekļa | berzekļu |
| Dat. | berzeklim | berzekļiem |
| Akuz. | berzekli | berzekļus |
| Lok. | berzeklī | berzekļos |
1.Strīdīgs cilvēks, ķildnieks.
2.Nārsta vieta.
3.Vīkšķis (salmu, meldru utt.) trauku beršanai.
Avoti: KV, Sin