berzēt
berzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | berzēju | berzējam | berzēju | berzējām | berzēšu | berzēsim |
2. pers. | berzē | berzējat | berzēji | berzējāt | berzēsi | berzēsiet, berzēsit |
3. pers. | berzē | berzēja | berzēs |
Pavēles izteiksme: berzē (vsk. 2. pers.), berzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: berzējot (tag.), berzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: berzētu
Vajadzības izteiksme: jāberzē
1.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
2.parasti formā: trešā persona Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt3.
Stabili vārdu savienojumiBerzēt rokas; berzēt plaukstas.
- Berzēt rokas; berzēt plaukstas sarunvaloda, idioma — priecāties par izdošanos, panākumiem, par izredzēm, būt apmierinātam
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kā es bļāvu, kad mani berzēja ar ledaino sniegu!
- Nav ieteicams audumu berzēt un mīcīt, tam jāmērcējas siltā ziepjūdenī.
- Neapšaubāmi, nevajadzētu berzēt acis – tas mākslīgajām skropstām nemaz nepatīk.
- Mans puika iztaisnojās ātri, sāka berzēt muguru un sāka raudāt.
- Pēc mazgāšanas tos ieteicams vienkārši izžāvēt, nevis berzēt dvielī saspiestus.