žužināt
žužināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žužinu | žužinām | žužināju | žužinājām | žužināšu | žužināsim |
| 2. pers. | žužini | žužināt | žužināji | žužinājāt | žužināsi | žužināsiet, žužināsit |
| 3. pers. | žužina | žužināja | žužinās | |||
Pavēles izteiksme: žužini (vsk. 2. pers.), žužiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žužinot (tag.), žužināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žužinātu
Vajadzības izteiksme: jāžužina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
1.1.intransitīvs
2.Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gāja, žužināja un vilka atkal pie sevis.
- Jūra žužināja, šņākāja un šļakstījās.
- Viņi pirms nedēļas, Kūtra kungs, pie jums gāja un ausīs žužināja, jautājot, vai jūs negribētu iestāties Latvijas Reģionu apvienībā.
- Riteņi uzņem ātrumu, vējš žužina gar braucējas ausīm, ceļmalas krūmi tā vien zib.
- Tā, baudot skaisto vasaras vakaru, žužinu līdz Raunai.