žūžināt | Tēzaurs

žūžināt

žūžināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

žužināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).

1.1.intransitīvs

2.Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).

Avoti: LLVV