žļirkstēt
žļirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žļirkstu | žļirkstam | žļirkstēju | žļirkstējām | žļirkstēšu | žļirkstēsim |
| 2. pers. | žļirksti | žļirkstat | žļirkstēji | žļirkstējāt | žļirkstēsi | žļirkstēsiet, žļirkstēsit |
| 3. pers. | žļirkst | žļirkstēja | žļirkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žļirksti (vsk. 2. pers.), žļirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žļirkstot (tag.), žļirkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žļirkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžļirkst
1.Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Šķindēt, tirkšķēt.
3.apvidvārds Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
4.apvidvārds Nevietā, nelaikā smieties.
Avoti: LLVV, ME