žļirkstēt
žļirkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Šķindēt, tirkšķēt.
3.apvidvārds Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
4.apvidvārds Nevietā, nelaikā smieties.
Avoti: LLVV, ME