žļakstēt
žļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žļakstu | žļakstam | žļakstēju | žļakstējām | žļakstēšu | žļakstēsim |
| 2. pers. | žļaksti | žļakstat | žļakstēji | žļakstējāt | žļakstēsi | žļakstēsiet, žļakstēsit |
| 3. pers. | žļakst | žļakstēja | žļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: žļaksti (vsk. 2. pers.), žļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žļakstot (tag.), žļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žļakstētu
Vajadzības izteiksme: jāžļakst
1.Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Staigājot pa mauriņu, tas žļakstēja, un no katra Oskara soļa slapjajā zālē palika tumšs nospiedums.
- Es viņiem piedāvāju izveidot Žļakstošo Botu Klubu, taču Heleri par to tikai nospurcās un Karls sacīja:
- Viņa gāja un gāja, ūdens pliko kāju pirkststarpās žļakstēja, stiebri vējā šalca tiš un tiš.
- Tās žļakstēja visu atlikušo ekskursijas laiku, tieši tāpat kā Dāvja, Karla, Krokodila un Heleri botas.
- Purvā lieli, augsti ciņi, saproti nu katru reizi, kur taka, kur vienkārši žļakstoša vaga.