šums
šums apvidvārds
1.Troksnis; tracis, skandāls.
2.Gruzis.
3.Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
Avoti: SLG, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi pazudina rado šumu un apslāpē entuziasmu un aizrautību.
- — Ņe šumi, jazičņica, čtob ķebja!...
- – Bet, kad ielej rorē, ne tādu vien šumu taisa, – viņš paskaidroja.
- šuma apdro-
- — leišus salika melnajā bertā, ir arī viņiem te tāda, bet savējiem pakratīja ar pirkstu, sak, ejiet mājās, neceliet šumu.