škrobe
škrobe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | škrobe | škrobes |
| Ģen. | škrobes | škrobju |
| Dat. | škrobei | škrobēm |
| Akuz. | škrobi | škrobes |
| Lok. | škrobē | škrobēs |
1.Neveiksme.
PiemēriUzlieku lukturīti, lai mani nenotriektu kāds riteņbraucējs, tad gan man būtu škrobe.
- Uzlieku lukturīti, lai mani nenotriektu kāds riteņbraucējs, tad gan man būtu škrobe.
2.Dusmas, neapmierinātība, kreņķis.
PiemēriBišķiņ škrobe ir, ka mēs esam ļoti tālu no tās vietas.
- Bišķiņ škrobe ir, ka mēs esam ļoti tālu no tās vietas.
Cilme:Iespējams no krievu скорбь ‘skumjas, bēdas, žēlabas’.
Avoti: PL, SLG
Korpusa piemēri:šeit