šable
šable sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šable | šables |
| Ģen. | šables | šabļu |
| Dat. | šablei | šablēm |
| Akuz. | šabli | šables |
| Lok. | šablē | šablēs |
Zobens.
Saistītās nozīmeszobēns, zobens, zūbins.
Sinonīmi
zobēns1 — Zobens.
zobens1 — Cērtamais un duramais ierocis – parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
zūbins1 — Zobens.
šāblis1 — Zobens.
Hiponīmi
akinaks1 — Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
dagda1 — Īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
espadons1 — Liels, smags zobens, ko turēja ar abām rokām.
falkata1 — Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms ~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
flambergs1 — Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens.
gladiuss1 — Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
jatagans1 — Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām.
katana1 — Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām.
kleimors1 — Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
končars1 — 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
palašs1 — Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
šablis1 — Līks zobens.
spata1 — Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu.
Meronīmi
asmens1 — Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
lakstiņš1 — Rokturis.
ragulis1 — Rokturis.
rociņa2 — Rokturis.
rocis1 — Rokturis.
roka4.1 — Rokturis.
rokturis1 — Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
šķērsis1 — Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
turamais1 — Rokturis.
tureklis1 — Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
Hiperonīmi
aukstais ierocis1 — Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai sitot, cērtot, durot vai metot.
Avoti: ME