šļāciens
šļāciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļāciens | šļācieni |
| Ģen. | šļāciena | šļācienu |
| Dat. | šļācienam | šļācieniem |
| Akuz. | šļācienu | šļācienus |
| Lok. | šļācienā | šļācienos |
Vienreizēja paveikta darbība → šļākt1; arī šalts, šļakata.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespiedu šļācienu viņam plaukstā, olīvzaļu un stīgru, un pagriezu muguru.
- Es iespiedu šļācienu sakļautajās plaukstās.
- Es izspiedu no pudelītes nelielu šļācienu, aroma therapy: stress relief, un iemasēju to galvas ādā.
- Viņš piegāja pie televizora un no pudeles uzspieda lielu, sarkanu kečupa šļācienu uz ekrāna – tieši garlaicīgajam onkulim ģīmī.
- Pēcpusdienā sākās otrais vilnis, ķermenis atkal ir vannā un atkal ir sāpju viļņi kopā ar svaigu asiņu un saujas lieluma recekļu šļācieniem.