šļāce1
šļāce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļāce | šļāces |
| Ģen. | šļāces | šļāču |
| Dat. | šļācei | šļācēm |
| Akuz. | šļāci | šļāces |
| Lok. | šļācē | šļācēs |
1.Šalts, arī šļakata.
Avoti: LLVV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izspūris piņņains pusaudzis šajā mirklī ir nospļāvies, siekalu šļāce sastingusi un pieķērusies viņam pie lūpas.
- Ar šalti augšā šļaksta bangu šļāces,