šļākt | Tēzaurs

šļākt

Lietojuma biežums :

šļākt 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.transitīvs Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.

2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Šļākties.

3.apvidvārds Ietecēt.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri