šļākties
šļākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļācos | šļācamies | šļācos | šļācāmies | šļākšos | šļāksimies |
| 2. pers. | šļācies | šļācaties | šļācies | šļācāties | šļāksies | šļāksieties, šļāksities |
| 3. pers. | šļācas | šļācās | šļāksies | |||
Pavēles izteiksme: šļācies (vsk. 2. pers.), šļācieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļācoties (tag.), šļākšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļāktos
Vajadzības izteiksme: jāšļācas
Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caurules plīsuma rezultātā pašlaik daļa attīrīto notekūdeņu šļācas pašā jūras krastā.
- Tā notašķīja nesen balti krāsotās virtuves sienas un turpināja šļākties gaisā.
- Braucot tām pāri, no mašīnas priekšējiem riteņiem šļācās ūdens strūklas.
- Viktors atvēra logu līdz galam vaļā, un lāses šļācās salonā.
- Ūdens šļācās pāri, tecēja aiz podiņiem un izārdīja plīti.