ģīga1
ģīga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ģīga | ģīgas |
Ģen. | ģīgas | ģīgu |
Dat. | ģīgai | ģīgām |
Akuz. | ģīgu | ģīgas |
Lok. | ģīgā | ģīgās |
1.Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
3.apvidvārds Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst.
4.sarunvaloda Raudāšana.
Avoti: LLVV, SiV, ME, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skan dūdas, stabules, pijoles un ģīgas.
- Ģīgas
- Pa vakariem spēlējām stabules un visādas ģīgas, dziedājām tautasdziesmas...
- No Latvijā izmantotajiem tautas instrumentiem vijolei vistuvāk radniecīgā ir divstīgu ģīga ( no ) , kas savu popularitātes kalngalu sasniedza 19. gadsimta vidū.
- Grupas arsenālā ir gan mūsdienīgi instrumenti - no elektriskās ģitāras līdz sintezatoriem - , gan etnogrāfiski skaņu rīki, piemēram, ģīga un robdēlis.