ģīgāt1
ģīgāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ģīgāju | ģīgājam | ģīgāju | ģīgājām | ģīgāšu | ģīgāsim |
| 2. pers. | ģīgā | ģīgājat | ģīgāji | ģīgājāt | ģīgāsi | ģīgāsiet, ģīgāsit |
| 3. pers. | ģīgā | ģīgāja | ģīgās | |||
Pavēles izteiksme: ģīgā (vsk. 2. pers.), ģīgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ģīgājot (tag.), ģīgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ģīgātu
Vajadzības izteiksme: jāģīgā
3.apvidvārds Svilpot, radīt šādas skaņas.
4.apvidvārds Dziedāt (nicīgi).
5.apvidvārds Lēnām, nevīžīgi strādāt vai runāt.
6.apvidvārds Pūst gana stabuli.
Avoti: LLVV, SLG, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļuba skaloja drēbes, meitiņš tupēja uz akmens un ģīgāja.