ēdesis
ēdesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ēdesis | ēdeši |
Ģen. | ēdeša | ēdešu |
Dat. | ēdesim | ēdešiem |
Akuz. | ēdesi | ēdešus |
Lok. | ēdesī | ēdešos |
1.No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
2.Ļauns cilvēks.
Avoti: KV, EH