ēdējs
ēdējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ēdējs | ēdēji |
Ģen. | ēdēja | ēdēju |
Dat. | ēdējam | ēdējiem |
Akuz. | ēdēju | ēdējus |
Lok. | ēdējā | ēdējos |
ēdēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ēdēja | ēdējas |
Ģen. | ēdējas | ēdēju |
Dat. | ēdējai | ēdējām |
Akuz. | ēdēju | ēdējas |
Lok. | ēdējā | ēdējās |
1.Cilvēks, kas ēd.
1.1.Dzīvnieks, kas ēd.
2.apvidvārds Tautas apzīmējums pirkstu un kaulu sastrutojumiem.
3.apvidvārds Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Omulīga telpa, nedaudz steidzīgi, bet citādi visnotaļ patīkami ēdēji.
- Var uzreiz sacept vairāk spinātu un gatavot šādu kulteni katram ēdējam.
- Aizgriezdamies pamanīju, ka vismaz divi ēdēji neuztver manas izdarības nopietni.
- Vienā grupā bija organizēts salātu ēdēju konkurss vairāku nedēļu garumā.
- Tagad dārzos ienākas ogas, kuras vēl tikai gaida ēdējus.