čīgāt1
čīgāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čīgāju | čīgājam | čīgāju | čīgājām | čīgāšu | čīgāsim |
| 2. pers. | čīgā | čīgājat | čīgāji | čīgājāt | čīgāsi | čīgāsiet, čīgāsit |
| 3. pers. | čīgā | čīgāja | čīgās | |||
Pavēles izteiksme: čīgā (vsk. 2. pers.), čīgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čīgājot (tag.), čīgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čīgātu
Vajadzības izteiksme: jāčīgā
1.Slikti, arī apnicīgi spēlēt (parasti lociņinstrumentu).
1.1.intransitīvs
1.2.Slikti atskaņot (skaņdarbu).
3.Čirkstēt (par circeni).
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja šī būtu filma, te sāktu čīgāt vijoles basa stīgas.
- Lācis čīgāja pavārnīcas vijoli, bet tīģeris strinkšķināja slotaskāta kontrabasu.
- Kādu brīdi zālē valdīja klusums, tikai vijole turpināja čīgāt.
- Ar skolas darbiem ticis galā, Āduks čīgā vijoli.
- Stundām ilgi kvernēt istabā un plinšķerēt vai čīgāt?