ābolmīlis
ābolmīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ābolmīlis | ābolmīļi |
| Ģen. | ābolmīļa | ābolmīļu |
| Dat. | ābolmīlim | ābolmīļiem |
| Akuz. | ābolmīli | ābolmīļus |
| Lok. | ābolmīlī | ābolmīļos |
Tāds, kas mīl ēst ābolus.