žvadzēt
žvadzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | žvadzu | žvadzam | žvadzēju | žvadzējām | žvadzēšu | žvadzēsim |
2. pers. | žvadzi | žvadzat | žvadzēji | žvadzējāt | žvadzēsi | žvadzēsiet, žvadzēsit |
3. pers. | žvadz | žvadzēja | žvadzēs |
Pavēles izteiksme: žvadzi (vsk. 2. pers.), žvadziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvadzot (tag.), žvadzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvadzētu
Vajadzības izteiksme: jāžvadz
1.Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa gandrīz jau sāka runāt, bet pēkšņi žvadzēdams nolaidās aizslietnis.
- Zirgi sprausloja un žvadzēja ķēdes, kad viņi devās caur stalli.
- Vilcieniņš iet grabēdams, klabēdams, žvadzēdams, kustas kā sapītiem riteņiem.
- Pelmeņa sarkanais apģērbs un Eklēra žvadzošie ieroči atstāja uz komandu lielu iespaidu.
- Pie abiem draugiem pienāca kapteinis Lī ar diviem žvadzošiem ādas maisiņiem rokās.