žvadzoņa
žvadzoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žvadzoņa | žvadzoņas |
| Ģen. | žvadzoņas | žvadzoņu |
| Dat. | žvadzoņai | žvadzoņām |
| Akuz. | žvadzoņu | žvadzoņas |
| Lok. | žvadzoņā | žvadzoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → žvadzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz tajā bija ielēcis, viņš saklausīja metāla žvadzoņu: vilciens apstājās.
- Ar žalūziju žvadzoņu nepietika, lai noslāpētu sitienu būkšķus.
- Upes otrā pusē bija dzirdama ķēdes žvadzoņa.
- Skrejoši soļi, vīriešu balsis, žvadzoņa.
- No sitās žvadzoņas sāk sāpēt galva!