šūpināt
Lietojuma biežums :
šūpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šūpinu | šūpinām | šūpināju | šūpinājām | šūpināšu | šūpināsim |
| 2. pers. | šūpini | šūpināt | šūpināji | šūpinājāt | šūpināsi | šūpināsiet, šūpināsit |
| 3. pers. | šūpina | šūpināja | šūpinās | |||
Pavēles izteiksme: šūpini (vsk. 2. pers.), šūpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šūpinot (tag.), šūpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šūpinātu
Vajadzības izteiksme: jāšūpina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hortus ļāvās brāļa Marisola skubināšanai, un Teofāns sekoja, seglos šūpināts.
- Savukārt Vidzemē, šūpinot citu bērnu, traumas guvusi piecus gadus veca meitene.
- un mans vīrs viņu šūpina, tas ir nereāli.
- Divas stundas pa to gaiteni, mazo bērniņu šūpinot.
- Kā nepadevies eņģelis un modrs sargsuns krēslu šūpināja paveca sieva.