šļūcināt
šļūcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļūcinu | šļūcinām | šļūcināju | šļūcinājām | šļūcināšu | šļūcināsim |
| 2. pers. | šļūcini | šļūcināt | šļūcināji | šļūcinājāt | šļūcināsi | šļūcināsiet, šļūcināsit |
| 3. pers. | šļūcina | šļūcināja | šļūcinās | |||
Pavēles izteiksme: šļūcini (vsk. 2. pers.), šļūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļūcinot (tag.), šļūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāšļūcina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš šļūcināja kājas un izskatījās reizē pieticīgs un šarmants, it kā nupat būtu stundu mērcējies pašpaļāvības vannā.
- Turpat doti izloksnēs lietoti piemēri no Bērzaunes ( ruoku šļaucīt) un Druvienas ( muguru šļaucīt), kā arī norāde par vārda rašanos, kas precizē šīs darbības veidu: “ Nozīmju attīstība: šļaukt ‘šļūkt, slīdēt, slidināt, šļūcināt’- ‘masēt’ ( ar slīdošām kustībām)” ( turpat: 94).
- Koferim ir nolūzuši riteņi un Džeimija pārvietojas ar gana iespaidīgu troksni, šļūcinot sudrabaino kasti pa asfaltu.
- Šļūcināmie dzīvnieki."
- Ja kaste kaut kur nolikta malā, modrā acs to uzreiz pamana un jautā, kur ir viņas šļūcināmie dzīvnieki.