šļūciens
šļūciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļūciens | šļūcieni |
| Ģen. | šļūciena | šļūcienu |
| Dat. | šļūcienam | šļūcieniem |
| Akuz. | šļūcienu | šļūcienus |
| Lok. | šļūcienā | šļūcienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → šļūkt1.
2.Vienreizēja paveikta darbība → šļūkt2.
3.Vienreizēja paveikta darbība → šļūkt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie devītā šļūciena viņa it kā samazināja ātrumu un it kā apstājās.
- Viss bija tik brīnišķīgi kluss un tukšs, ka istabā atbalsojās pat kāju šļūcieni pret akmens grīdu.
- Šļūciens nebūs garš, taču noteikti neaizmirstams – caurspīdīgā grīda ar skatu uz Losandželosu atradīsies aptuveni trīssimt metru augstumā.
- Vispirms pārliecināts labā papēža klikšķis, tad spieķa piesitiens, tad nebeidzamais kreisās pēdas šļūciens ar pazīstamajām, asajām sāpēm potītē, celī, pēcpusē un mugurā.
- Kāpiens pie Dievmātes ilga stundas, kuras šķita tik garas kā dienas, jo ik solis tā muļķīgā kritiena/šļūciena pa akmeņaino nogāzi dēļ sagādāja sāpes.