šķīdinātājs

Lietojuma biežums :

šķīdinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	šķīdinātājs	šķīdinātāji
Ģen.	šķīdinātāja	šķīdinātāju
Dat.	šķīdinātājam	šķīdinātājiem
Akuz.	šķīdinātāju	šķīdinātājus
Lok.	šķīdinātājā	šķīdinātājos

šķīdinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	šķīdinātāja	šķīdinātājas
Ģen.	šķīdinātājas	šķīdinātāju
Dat.	šķīdinātājai	šķīdinātājām
Akuz.	šķīdinātāju	šķīdinātājas
Lok.	šķīdinātājā	šķīdinātājās

1.Darītājs → šķīdināt.

2.Viela, kurā šķīst cita viela.

2.1.Ķīmiskas vielas, kas spēj veidot viendabīgu maisījumu (šķīdumu) ar citām vielām. [Mež2 ]

2.2.joma: ķīmijas tehnoloģija Šķīdums, parasti organisku vielu maisījums, ko lieto krāsu, laku, līmju u. c. tehnisko apdares materiālu gatavošanai un atšķaidīšanai. [ZTV ]

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri