šķīdonis
šķīdonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķīdonis | šķīdoņi |
| Ģen. | šķīdoņa | šķīdoņu |
| Dat. | šķīdonim | šķīdoņiem |
| Akuz. | šķīdoni | šķīdoņus |
| Lok. | šķīdonī | šķīdoņos |
Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz grants ceļiem turpinās šķīdonis, daudzviet noteikti autotransporta masas ierobežojumi.
- Greiderēšanu šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, lai ceļus neatgriezeniski nesabojātu.
- Senāk, šķīdonis vai slapjdraņķis, uz tā ceļa ne grambas.
- Mežs, atskaitot lielos puteņus un šķīdoņus, ir staigājams vienmēr.
- Tumīgā gaisā virmo pārslas, apakšā – kūstošā sniega šķīdonis.