švīkstoņa
Lietojuma biežums :
švīkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → švīkstēt.
2.apvidvārds Pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt.
3.apvidvārds Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri