švīksts
švīksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švīksts | švīksti |
| Ģen. | švīksta | švīkstu |
| Dat. | švīkstam | švīkstiem |
| Akuz. | švīkstu | švīkstus |
| Lok. | švīkstā | švīkstos |
Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir tikai pieturas punkts, kuru piepilda spārnu švīksti un mājupceļš.
- Skanēja cepešpannas un zīdaiņu raudas, magnetofoni un soļu švīksti.
- Es saklausu mīkstu soļu dipoņu, noslēpumainus būkšķus un švīkstus.
- Lai arī izteikti pieklājīgā tonī, tomēr Čarlīnei tie izklausās līdzīgi pātagas švīkstam.
- Gunita ar asu švīkstu aizvēra savas somas rāvējslēdzi un visā platumā atvēra dienas avīzi.