šmīkstoņa
šmīkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmīkstoņa | šmīkstoņas |
| Ģen. | šmīkstoņas | šmīkstoņu |
| Dat. | šmīkstoņai | šmīkstoņām |
| Akuz. | šmīkstoņu | šmīkstoņas |
| Lok. | šmīkstoņā | šmīkstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šmīkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es atcerējos šīs pašas pātagas nesenējo šmīkstoņu un sitienu un nodrebēju.